pesimisti ir neticīgie...tie kuri skatās pasaulē ar skaidru aci-un uzreiz pasaka-tev te nekas nesanāks...bet vari aplauzties...un sākt ticēt...viss notiek soli pa solim...balstoties uz pamatiem-izzinātiem...var sagrūt ieskati...un sākas jauna modulēšana...vēl dziļākā atkāpe-senatnē...kā algebras uzdevumā-meklēt vietu...kurā esi kļūdījies...ja jau reiz nesanāk vienādojums...kad nemāki saskaitīt-ka tie divi tapa viena miesa...un no tās vienas...piedzima-viena...

Saprotu jau, ka uzrakstīts ar savu devu ironijas, un saprotu arī to, ka miljons lietu pasaulē šajā atkarīgas no mums pašiem, no tā, kā skatāmies, uztveram to vai šito, cik ticam sev un savai varēšanai, cik spējam atšķirt patiesu labvēlību no tēlotas.... tā varētu turpināt vēl un vēl... Bet, nu iestāstiet man, ka tā nav!!:  Ne gluži viss ir mūsu pašu rokās!! Protams, var jau atkal to pavērst tā: Nu arī tad, ja kkas notiek pilnīgi neatkarīgi no tevis, pieņem to, samierinies un soļo braši tālāk!! .. Bet- vai kādreiz arī varēšanai to spēt nepienāk ja ne robeža, tad varēšana saņemties- saplok gan..

/ja kas- pasmaidīt lika Kikabidzes atziņa- var jau paskatīties arī no šadas puses!!    Tikai, ko esmu ievērojusi, dzīvē bieži notiek tā: ja tu, kaut tas ir pilnīgi neapzināti, gaidi nākamo pļauku, tā arī- sekos, dmž../

*laba tēma padiskutēt, ja ir laiks un vēlēšanās!

Brituks vienalga ir labākā mamma,pesimists-atkal pie vīra līdīs...

Pesimisti, toties, vienmēr ir gatavi nepatikšanām.

...dabū ar...un,ne pa jokam...katrs ir pats savas laimes kalējs un kapa racējs

viss notiek tad kad tam jānotiek.

     Nu,zini ka,nevienmer,ir iznemumi.

katrs ir savas laimes kaleejs