Keywords: piktām ir grūtāk0
piebildīšu,kopā ar spītību...
Dailrunībā Anne Emo,reti kurš var pārspēt. Strādā profesionāli. Lieliski jūt vārda svaru,svarīumu. Bet viņas domu dziļums man seklajam nav piejams,neskaidrs. Viņa ir viena no mums,tātad mūsējā.
Gunār, tu laikam ieliki Annas Emmo iekšējā Es, pašportretu,
tā ir ka velnam kutina ūsas, tas sāk šķaudīt
Nu nezinu..veros šajā bildē uz šo cienījamā vecuma kundzīti.. uz šo skatienu,ko raida mums..uz šo viņas ietērpu, kas viņu rotā un šķiet,ka ar savām dzīvesgudrām acīm tā lepni aizkadrā saka:"Es lepojos ar to, ka, pirmamkārtām, esmu Sieviete..mīlēta Sieviete!!!"
Anne Emo, Meistarīgi tu krāmē savus vērtīgos domu graudus.Man bija gods tos saņemt! <Diemžēl tu esi pieskaitāma piktām,niknām !> Labsirdīgie dzīvo ilgāk!
Rūpes un gādību no savas ģimenes !
tas ir marss...vai tu uz tā redzu kaut vienu bijušas dzīvības pazīmi...bet mēs to uzskatām par savu Nākotni...domāju, ka Nākotne pieder Venērai...saullēktu tuvākajai...bet mēs esam dabiski pietuvinājušies rietumiem...aizejošajam Mānam...
..un tā arī jēzus noskatījās uz šo zemi...žēl tam bij tās...jeru-saļimas...
bet par sevi neraizējies, viss ir Dieva rokās
man patīk Zemes ciklā pļavziedu un putnu ēra...tas līdzinās romantismam tās dzīvē....
bet cilvēku toreiz vēl nebija....
ko Viņai vajag lūk tāds ir jautājums...
tu jau sen zini-dzīvs..bēgošs, izvairošs-vai padevies-miris...tu piederi Viņai!...mūžības nolikumam...temīdai, kura neskatās, ko domā, ko ceri, uz ko tiecies-tu vienmēr piederi Viņai un Viņa no tevis nekad neatteiksies!...kā neatteicās Burve no zīdainīša, kuram bij lemts pirkstiņus sadurt ar vārpstiņas adatu un asinslāsi no sevis redzēt..un tai pašā brīdī tas kļuva par apzīmogojumu!
ak jā...sanāca kaut kas līdzīgs senekas tragēdijām...mīdijām...bet tās tevi aicina-vienmēr-nekad neatstās tukšiniekos!///laipni gaidīts aīda valstībā ...un nekad! nesadomā vairs miesām apaudzēt Romas katakombas!...no atpakaķgala...kad vecais jauns top!...kā smilšu pulkstenis-bērts-otrādi griezts!
lai tavi un citu kauliņi labi grabinās savā starpā, kad ielido sikspārnis-diendusai///hrrrrr...hrrrr...
un sekli tevi iekašās...kaut lelles acis rādi izbrīnā plestas..gunār...tas laiks nav tālu tev...ko teici uz citiem...tas ir par tevi...tā vienmēr...mēs runājam itkā par citiem...bet-paši par sevi!...nesaki-ka zagli ķeriet tur un vēl citur-tu esi laika zaglis...sev-un ķerams šoreiz esi-tu!...šī matrona tevi gaida...pats to sapņos izaicināji-lai tev tiek tas, ko vēlējies-viņas apskāvienus...
...ai...kā es gribētu no tās kampiena tevi atbrīvot...bet nevaru...es neesmu stiprāka par to, kas pār tevi nāk un tikai tās priekšā džentlmeniski atkāpjos malāk...noņemu cepuri...kaut salst no tās...un sajūtu viņas tvērienu...visustiprāko-no tās vēl neviens nav izrāvies!...var sevi izlavierēt no visām situācijām-bet no Tās Kundzes-neviens!
un saka-neatsaucies, kad dobji klauvējieni pie tavām durvīm dzirdami tev galvā dunam...kāds nepacietīgs...un sajaucis mūžību ar laiku-pulksteņa tik-taku...ko tas vēl aizmirsis nav...sevī.
bet esi pacietīgs kā mūžība pati... kamēr sitīs stunda tava...pievienoties draudzei-svētlaimīgajai
patiesībā-šī tava bildē ! izvēlētā-izskatās par māla statuju vērtusies...kā dzinnnn!!!!-būtu pieskāries...apstājies laiks, palicis mirklis...kurš pieskaras tev-tā aicina tevi sev līdzi...viņa tevi tur gaidīs...tas ir apsolījums... viszinošs tās skatienā...
galvenais-mazi pupiņi...tukšas spices kā butaforijas...iedomai...skaisti!
manas vecmammas tik plikas nekad nestaigāja...jo neesot smuki rādīt kailumu-pat meitai jaunai-ne! līka visu piesegt un taupīt savam vīram!
Neko daudz,lai būtu labi!
Mūsu omītēm ..., mūža mūsējā svecītēm - pieticīgajām un biklajām !
Neko daudz jau viņa neprasa ..., mazliet mīļuma un uzmanības - būtu laimīga lai !