Paldies, Vasilij, ka atgādināji! Nededzināšu! Ne riepas, ne tiltus.

Es, Maksim, varētu Tev neatbildēt neko, kā jau zini.
Šis virspusējais blogs, salīdzinot ar tik daudzajiem nevirspusējiem te, netika uzrakstīts ar domu pārspriest konkr.slimības attīst.gaitu. Un to, kāpēc pieminētā sieviete, visu laiku atceras un sauc pēc manis, es saprotu, pat brīnišķīgi saprotu. Un arī ne to es te vēlējos pateikt. Kas mani saprata, tie saprata.

/starp citu: komentā 19:51- izcili vērtīgs spriedums, galvenais- nevirspusējs/biku apakšzemes, tā teikt! /

Tikai riepas nededzini,jo ienaidnieks vēro...

Pēc Pugo un Vossa kunga ieteikuma-dziļāk Jūrmalā ir drošāk

visi mirsim, vienreiz........

diezgan virspusēji.
Kamdēļ Haikei Tevi satikt Ingridiņ?
Ja jau smadzenes atsacījās , tad diezin vai viņa Tevi vairs atpazītu......nezinu vai par to vajadzētu īpaši pārdzīvot

    Paldies!!! Es tikko ieslēdzos un samulsu- tik daudz atzinīgu novērtējumu pie sava ieraksta ieraugot!!! Ne jau par sacīkstēm stāsts, nepārprotiet, bet ir prieks, nenoliedzami!, ka esi uzklausīta un saprasta.  

     Protams, Benita- jāizdzīvo ir viss, arī skumjas, tās mēdz būt pavadones reizēm, un tas ir tikai dabiski!! Un pilnīgi piekrītu Tev, ka arī tad, kad esi saskumusi vai satraukusies par kko, ir jāmācās neiespringt uz to pārlieku, jo viss jau tāpat ar laiku atrisināsies. Ja ne tā, tad savādāk. Un tas, ko vēlējos mums atgādināt, kā Lauma saka: visas negācijas ir viens liels sīkums, salīdzinot ar patiešām lielām veselības problēmām, ar lietām, kuras risināt nav vairs mūsu ziņā un spēkos.

     Ap šo laiku, gadu atpakaļ, Vācijas pilsētiņā, kurā biju, ziedēja jau pirmās magnolijas. Vēlos ievietot vienu no daudzajiem foto, kas man palikuši no Šteinweiler-as:

dzivibasnedela40dienaslugsanasvienosana kristiesu pasaule paldies

Es Tev piekrītu, Ingrīd, par to ka patiešām mēs reizēm neapzinamies cik esam tomēr laimīgi, ka varam no rīta piecelties, ka redzam aiz loga saulīti, ka dzirdam ikdienas trokšņus, putnu balsis, ka mēs varam izbaudīt rīta kafiju, varam steigties un skriet..Un viss tas saucas dzīvot un baudīt, citiem tas ir liegts vai daļēji liegts. Un visas mūsu ikdienas kašķi un citas negācijas kaut vai darbā ir viens sīkums, ja salīdzina ar veselības problēmām. Tāpēc baudīsim katru dienu, katru mirkli, kas mums ir dota šodien!

Skaisti darbi - emocionāli.Bet novērtē pozitīvi tikai draugi un tuvākie,kas pazīst autoru.Protams,ka mirkļus jāvērtē no pret polu saskares.Ir mirkļi,kad smaidi un baudi.Ir mirkļi,kad skumsti un ceri,svarīgs dzīvotprieks.

Atpūties......

bet uz sirds kreņķis, nav mans, bet atrisināt nevaru......
johaidi!

Sandi.
Kā var patikt cilvēks, kura balsi esi tikai dzirdējusi?? .. pie tam- jocīgi iepauzējot.... nē, nē!!- man patika mūsu saruna toreiz, kad te dāļāji blogos savu telef.nr.; bet- vai no tās secināju kaut ko, kaut bišku??? Atvaino, ja tgd Tevi aizvainoju, es atvainošos, protams!!!, bet man nešķita, ka esi īsti pie skaidras saprašanas, atvainojos vēlreiz- bet tas, ka svarīgi bija Tev pateikt- savu, liedzot, savukārt man- pateikt savu- par kko tomēr vēstīja... Mums katram, Sandi, ir tiesības atrasties tādā stavoklī, kādā tobrīd atrodamies, bet??- vai mums tas jāpieņem?? .. no otra?? .. Ja to nevēlamies??
....................................................................
     Jā, man Tu patīc šajā vidē, vsm esi tiešāks un koinkrētāks, kā daudzi. Bet- kopš sāki lišķēt tās ex-personas blogos, Tava vērtība kritās par 75, vismaz.

     Mūsu diskusija, kā saproti, ar to arī izsmelta.
     Jauku rītdienu, un- citas!! ;)))

  ...............

Sandis xx nu tachu,atziisties,tu tachu miili mani     

Nekādas ironijas, Ingrīda.....
ka saku tā domāju, bet ja kļūdos tad tikai es  

Ingrida, atdzīsti, ka patīku Tev?.....

Sandim- ja tā ir ironija, tad mani Tevis uzrakstītais- neskar- nemaz!!!
Mans ieraksts tapa no sirds, lai cik banāli tas izklausītos Tev vai vēl kādam, un tam, kas top no sirds, uzbraucieni iet vnk garam- tie ir tukša klabēšana, un tikai. Dzel, cik vēlies. Es zinu, ko vēlējos pateikt, un to arī pateicu. Ja kkas nav skaidrs, paklusē. Ok?

jau otru reizi....

Man jāsaprot pašam cik dziļi un kas manī trūd...
tas pats veselais saprāts jau vien būs kam trāpa....
Dziļi vārdi īstenībā. Pēdējais pants patiesībā visu pasaka

     Haike, savās kartiņās, kas joprojām izliktas jau pasen slēgtajā Galerijā, vēlēja:  "Gute Besserung" /Labu atveseļošanos!/, vēlēja Laimīti, visparastāko, Prieku, vēlēja citiem visu to, ko vēlētu katrs no mums- sev, saviem bērniem, saviem mīļajiem... Pie manis- padaudz šo kartiņu, jo tad, kad nācās steigā aizbraukt, daļiņu savas sirds Viņa spēja man iedot līdzi tikai tā... jā, es joprojām atceros, kā Viņa naktī negulēja, kā ik pa brīdim sauca: "Ingrid!", baidoties, vai neesmu jau pazudusi... Es saprotu visu- es biju pēdējais Cilvēks, laikā, kad Viņai nācās atteikties pašai no sevis, pie tam- to visu vēl saprotot, skaidrāk par skaidru; Viņa jutās vēl vērtīga, jo es vnm teicu, ka man mūžā nav bijis labākas Skolotājas, šajā gad.- vācu val.; tas piedeva Haikei Ticību, ka arī Viņa nav vēl "norakstīta"... Jūs, tie kas patiešām šo izlasīsiet, piedodiet, lūdzu!, man... Tajā, ko uzrakstīju, ir tik daudz visa kā, ka.......

..........................................
   Nekad nenovērtēsim par zemu to, kas spējam būt kādam Cilvēkam kādā dzīves brīdī!! Tāpat, kā novērtēsim to, ko kādā citā brīdī, kad, iespējams, iekšēji asiņojam mēs /atv.!/, spēj būt kāds Cilvēks- mums!!! ...

    Es pēd.dienās klausos bardus; blūziem- blūzu vieta, bet tie, kas vistiešāk izsaka, vsm manu būtību, ir bardi. Un, klausoties atkal un atkal, un man tāds netikums, laikam- vienu un to pašu gabalu reizes 10, es vnk pārtopu laikā tajā, kad klausos...

https://www.youtube.com/watch?v=BHATt78kfT0
..........................................................
..... tas nav sauciens PRET Cilvēkiem, sev blakus, tas ir gluži cits sauciens, kas- aizved atpakaļ ;pie CITIEM, bet- jau pavisam citā spējā, sevi izteikt- pateikt- paklusēt.... Teksts, kad tas aizskar visdziļākās Dvēseles stīgas, trāpa tur, kur.. es pat nemāku pateikt- kur.... IEKLAUSIETIES, lūdzu!!! .. kas saklausīs, TIE SAKLAUSĪS.