/bilde no neta/
... caur aizvērtām dvēseles durvīm
ienākt mēdz cilvēkā -
..................................... vientulība .
šis nelūgtais ciemiņš ,
ienāk kas klusi -
nāk pakļaut un savažot Tevi !
caur durvīm tā aizvērtām ienāk ,
cilvēkiem citiem un pasaulei visai -
................................ aizvērtām ciet .
atver dvēseles durvis , cilvēk !
saulei , vējam un priekam - tās ver ...
nebaidies ! samērcēs kādreiz ja lietus ,
raudāt pa reizei un sāpēt -
........................................ nebaidies .
atceries ! dvēseles durvīm atvērtām ,
vientulība vienmēr -
.............................. aizstaigā garām .
/Guna anuG/
Keywords: ar siltu elpu693
Kāds kaut ko ir baigi apvienojis...atraitnis.Britukam.
Paldies par Tavu ievietoto video ! dziemā paustā doma - pārdomu vērta ! bet par tēmu jau - citu ...
Paldies par Tavu eseju , IIIIAkIII IIIIMensIII..., patiesi un izjusti vārdi !
Durvīm ikvienām ..., īpaši jau - Dvēseles durvīm ! uz pasauli atvērtām , lai nekļūtu tā par caurstaigājamo telpu pasaules staiguļiem -> slieksnis ! ir priekšā ! un tāpēc ...
... ir pasaulei atvērtas -
..................... dvēseles durvis ,
tikai saskatīs , iemīlēs kurš ,
durvīm aiz atvērtām -
........................ kailo dvēselīti ,
kailās dvēselītes augumu kailo -
............................... balvā gūs .
Jā , Raimond ..., cik cilvēku ->>>>> tik attiecību modeļu un komunikācijas variāciju ...
Var kādu apturēt - ieinteresēt ..., nemūžam - paturēt ! palikt ja nevēlas - pats ...
Gunar ..., ikviens skaņdarbs , dziesma ikviena..., mūzika no filmām - ģeniālā Imanta Kalniņa dvēseles stīgu kas ievibrēta , tālāk mūziķu un dziedātāju augšup celta - SKAN ! tās ieglaužas dvēselē - gan smeldzīgi skumjas , gan ar draiskāku piesitienu ->>>>>>>> skan !!!!!!!!!!!!!
Kamēr vien gliemeži skries , augs kamēr akmens , skanēs Imanta Kalniņa dziesmas - arvien !
Pienāk brīdis, kad putniņš no ligzdas izvēlies ir,
ar savām domām ar savu prātu,
jāsper solis izšķirošais, pretī dzīvei, nezināmais kas,
uz patstāvību durvis jāver vienam.
To durvju daudz, bet tu esi viens un neaizsargāts,
kad veri skolas durvis pirmās,
kad noskan pirmie skolas zvani un pirmais solis tavā dzīvē.
Un skolu nobeidzot, mēs liekam soli nākamo,
šis solis jau stingrāks šķiet, uz plašo pasauli kas pretī veras,
Kā dzīvē nostellēts, tev vienam nebūt dots,
sper soli nākamo, no sirds uz sirdi,
uz radniecīgu dvēselīti durvis ver, sper soli drošo,
jo durvis atvērtas ir vienmēr, tev tikai jāieiet pa tām :)
aizstaiga tapat, ja to pielauj, jo tas ir cilveka daba, paiet garam, kamer citi ker visu, kas kustas
Nu gan superstīgas!
... viņi dejoja vienu vasaru ,
uz vienas dejoja -
.............................. stīgas .
pārtrūka --------------->stīga !
nu dejo caur vasarām citām -
................ divas vientulības .
Cilvēks ir - Dvēsele , Max ..., kurai dzīvošanai uz planētais Zeme - miesiskais skafandrs tiek izsniegts !
Gadiem ejot , tas zaudē savu sākotnējo svaigumu un pievilcību ..., mūžam jaunai paliekot - Dvēselei mūsu ...
... bet vai Tu ...?
....................... vai - es ?
nebūs kad man vairs ... !?
.......... nebūs kad -Tev ...
... vientulība -
caur durvīm tā aizvērtām ienāk ,
cilvēkiem citiem un pasaulei visai -
........................... aizvērtām ciet .
Viss pašu rokās !
Priekšmetiem pielīp mūsu īpašības. Mēs tās pielaižam. Pats priekšmets nav ne priecīgs, ne vientulīgs. Mēs tiem pielaižam vientulību. Kad tu aizej no mājas, kurā tu esi vientulīgs, vientulība tajā paliek, un, kad tu atnāc, tā tevi jau gaida.
Vientulīgi krēsli un spilveni. Vientulīgi ir svečturi. Arī lūpu zīmuļi ir vientulīgi.
Bet visvientulīgākās ir staciju durvis. Dažreiz man liekas, ka priekšmeti visi kādreiz ir bijuši dzīves būtnes, kas nomirušas no vientulības.
/Imants Ziedonis/
Paldies par jauko bilžuku , IIIIAkIII IIIIMenIII ...
... staro dvēsele !
jūlija krāsu , garšu un smaržu -
....................................... pielijusi ,
tas nekas ! mazliet ka -
.................................. samirkusi ...
saklausīs , sasmaržos , atsauksies ,
vibrē uz vienas kas stīgas -
....................... dvēsele radniecīga .
Bet , Max ! tas taču Bruņinieku un Trubadūru vistiešākais pienākums - Sievieti savu no visvisādiem tur šaitaniem , odiem un figviņzin mošķiem vēl kādiem ->aizsargāt !
Jà, bet nav jàaizmirst ari par aizsargtîklu . Citàdi vél shaitans ielîdîs, kà ods teltî tavéjà un zhuzhinàs . Sagursi !
Gunar ...
Cilvēks ir vientuļš savas dzīves 2 nozīmīgākajos brīžos ->> šīs pasaules slieksnim pārkāpjot , no mātes sargājošā patvēruma tiek izstumts kad - piedzimstot ..., aizsaules slieksni pārkāpj kad - nomirstot ...
Viducītī , starp sliekšņiem šiem abiem , saucas kas - DZĪVE ! sirds siltumu un dvēseles gaismu būs cilvēkam - saņemt un tālāk to sniegt !