Ir vietas, CILVĒKI, lietas, kas mūs vnk nobur!!!! Es nemāku to pateikt savādāk.
Katrs cilvēks, kas kkādā veidā ienāk mūsu dzīvē- tālāk, kā drīkst, mūs nobur savādāk...
Jā, tgd ir nakts, bet naktis jau ir vispatiesākās!! tad tiek aizmēzti visi kruzuļi un cakas, un.. un paliekam ar sevi- divatā... un- kuru apmānīt tad?? sevi?? Jā, diena dod tādu iespējamību, bet nakts.. cirks sev pašai??
Reiz mani nobūra parks, kurā koki, jau izsenis sen, sastādīti ar saknēm uz augšu, un šī burvestība, ar nelielu laika nobīdi, turpinājās ezerā, kurā.... tikai mēs, un tālāk- copmenis laivā.... Vai tādas sajūtas/atmiņas var pazaudēt??- nē! Un tgd, kad vien esmu tur, es atgriežos laikā, pirms gadiem... nu jau cik??- nezinu!!; es neskaitu laiku tā, kā tas skaitās normāli; es skaitu to- pa savam....
Bet- PIRMS- jau tiku noburta- Jūrmalā.... tas svecīšu izliktais ceļš līdz jūrai... un naktsstunda, kurā notika tas, kas notika.... Bezgala skaisti un- neizdzēšami!!!..
.. Un tad- nakts pie jūras, kad līņā, un tikko vārīti vēži... un pleds, uz kura...
.. Un tad- mani naivie pīrādziņi, un krustvārdu mīkla- Cilvēks- kuru tā arī neatminēju...
Un- pa starpu visam TAM- šausmīgi daudz- nekā..... gribi atcerēties, bet- nespēj.... kurš gan skaita ielāpus savus?!..
Un tad- dzīvē kkas pavisam savādāk, kā reizēm citām.... Un atkal esi Nesaprašanā- KĀ tgd??? Un atkal pieļauj kārtējo kļūdu, jo tu jau nemaz nezini, kā tas ir- dzīvot pareizi?!, veidot attiecības- pareizi?!; un tad, lai tikai nebūtu tā, ka atsakās no tevis, tu pacel savu strupo degunu un atsakies- pati.. jo traki negribas, ka sāp... bet- vai tāpēc sāpēs mazāk??? ..... Atbildi katrs/-a zina pats.
....................................................................
Man šķiet- šis NAV vienas sievietes stāsts. Šādu stāstu, mzl pamainot rindkopu secību, ir daudz. Ko un vai- vsp- KO?? no tā saprotam?? .. Es nejautāju ne sev, ne Jums, nevienam. Viss, ko es zinu, ir: Tad, kad esi bijusi visos Sievietes veidolos- pašā būtiskākajā no tiem- būt Mammai.... un tad, kad zudis pirmais no tiem- būt jebkad vairs Meitai, tad citreiz vnk var pazust lietu dabiskā kopsakarība.... tik ļoti gribas saklausīt, kaut debesīs, to: "Meitiņ...." /Cilvēks, kurš izdzēsās te pirms dienām pāris, vienīgais zina, ka- Viņa tonakt mazu brītiņu bija ar mani!!, līdz atkal pazuda- mākoņos/....
..................................................................
Un arī Cilvēks, kurš man atklāja Savoretti, mani nobūra, pa savam, kā jau viss pasaulē šajā, tik bezgala skaistajā!!!!
Keywords: pasaulē šajā0, tik vāri skaistajā2
Atgriežoties pie pirmā, ko uzrakstīju:
Kad sieviete ir izaudzinājusi bērnus, kad bērni dzīvo jau paši savu dzīvi, SIEVIETES DZĪVE NEBEIDZAS!!!!! Gluži pretēji- dažreiz sākas pa īstam. Viņai ir dota iespēja padomāt arī par to, ko vēlas pati. Un, kā izrādās, nekur nav zudis- nekas!, sexualitāte, tai skaitā. Viņa var satikties ar vienu, otru... izvērtēt /izvērtēta, protams, tiek arī viņa/.. un saprast, kas viņai der/vajadzīgs/nepieciešams.... ko un kādas attiecības vēlas... jā, Maksim, tas ir tā. Un- ne jau vnm viss tikai pa virsu- var iemīlēties, protams, arī, un ilgoties ļoti kāda cilvēka tuvību... Un- kurā vietā te kas nepareizs??- NEKURĀ!!!! ... Jau iepriekš paredzu, ja vēlreiz te ielūkosies, visu, ko uzrakstīju godīgi, pagriezīsi pa savam; dari to, ja Tev no tā labāk! .. Tas tāpat- nemainīs neko!! ..
Vienīgais ko nesapratu: KĀDĀ VEIDĀ ESMU MOCĪJUSI TEVI??? ... Lai nu paliek. Vari neatbildēt, protams! /man pirmais, kas ienāca prātā, bija tas, ka uz mana godīguma rēķina cerēji reiz nopelnīt tūkstošus; nē, tas ir pārak stulbi, lai es noticētu kam tādam!!; lai paliek../..
Paldies, ka te biji!! Mēs varam nesaprasties daudzos jaut., bet- jau tas vien- ka izsakām savu viedokli civilizēti, necenšoties aizvainot, vsm man- nozīmē ne maz!!
Lai viss Tev labi, Maksim!!
Maksim, cilvēka dzīve nebeidzas ar t.sauc.misijas izpildīšanu- piedzemdēt bērnus un uzaudzināt krietnus cilvēkus. Jā, tas man sanāca, un vnm būšu pateicīga kaut par to vien, ka man ir TĀDI bērni. Es zinu, kādi mēdz būt, un nesāc tgd, lūdzu, mani atkal mācīt, ka es redzu to, ko vēlos redzēt!! Nē!! ES REDZU TO, KO- REDZU. Es mācos no Viņiem, daudz. Ne vnm esmu laba skolniece, bet daudzreiz apņemos- būt labāka; lai esmu kaut mzl Viņu vērta. Viņu rūpju, uzmanības un mīlestības- vērta.
Es vēlreiz Tev lūdzu, Maksim- neironizē par to, ko tgd rakstu. Man bijis daudz laika domāt, un tas, ko rakstu, patiešam nāk no manis. Protams!, es varēju at-pin-pongot Tev kko virspusēju un stulbu, bet es to vnk- nevēlos. Neredzu jēgu kam tādam. Un arī tas, ko daudzi nesapratīs un noliegsi Tu- aiz Tavas ieņirgšanas /atv., es arī nevēlos vairs par to!!!/, arī tolaik, aiz Tavas ciniķa un ierēcēja maskas- es- redzēju- cilvēku. Nelaimīgu, ja kas. Kas pagājis, pagājis... Necilāsim vairs to. Punkts.
Ingridiņ, tur jau tā lieta , ka TU sevi ārprātīgi moki.....esi cietējiņa, mokies tā ka nelabi paliek, un līdz ar Tevi mokās arī citi, Tev tuvi cilvēki
ES TAJĀ SKAITĀ, TU ARĪ MANI MOKI
pasaule ir viena liela kapsēta, nekas vairāk, to nav par ko mīlēt, bet nevajag arī to ienīst.
sapārojusies esi, savu misiju esi izpildījusi, tagad vari mierīgi noiet no skatuves, dot vietu citiem, jaunākiem.... ko?
TRISVIENĪBAS SVETGLEZNA
.... es nezinu, Vasja, nezinu... man atkal atņemta- nakts, jo atbildi solīju- no rīta... Pirms- tika atņemta diena, kad Debesis uzveidoja to, ko nu uzveidoja... man ir smuks peldkostīms, patiešām!!!; bet- atkal kārtējais- BET.... ai!!!! ..... Samīlējiet ļoti ļoti TOS, kas ar Jums!!!!!!!!
Tādējādi-positivuss...
Mazo putniņu ķeršana?
Es mīlu šo pasauli, kas- uz laiku- garu? ne tik garu?- iedāvata arī- man! Man patīk tas trakais lietus un tas pērkons, kas uzducina... Es ļoti vēlos to, ko vēlos. Tikai- vispirms jau pašai jāsaprot- ko vēlos, tieši?? Vai tos izaicinājumus- uzkvēlojošos, strauji; vai to rimtumu, kad ārā līst, un mēs veldzējam, viens otru, tikai- glāstos.... Jā, tas jāsaprot mums pašām. Kas ieguvums?, kas- zaudējums; kas ir tas, bez kā asinis nerit vairs tā, kā vajadzētu... ritēt tām... ja vien zinātu- kā??? .....
.... un tajā, ko uzrakstīju, esmu līdz galam- es. Un, ja kādam/-ai rodas vēlme atkal parodēt- droši!!! ... kā jau rakstīju iepriekš- ne citu sajūtas/jūtas izsmejot sevi ceļam, bet, gluži pretēji- gremdējam gan.. Ja vēlies- uzražošu Tev saržu, ne sliktu- tai, kas gadiem skatās Mēnesī, alkstot noķert kko dikti.. un atkal- fiasko.. Bet- to nevēlos es. Jo- vnk- nevēlos. Un to, ko nevēlos, nedarīšu.
Neskatoties uz lietu, šodiena atkal ir- šodiena. Un- ar šo dienu- Mums!!
.... un mums, Gunar, NAV jāpierod ne pie kā!!; jāmācās pieņem Pasauli tās mainīgumā, un sevi- mainīgumā, savā.. .. ak, cik tas viss tgd nopietni!! pasaulīt baltā!! tikai ne to- pārlieko nopietnību!!! ... kaut Tu prognozē ne to, ko šobrīd vajag man, riskēšu... un- ja nu??? ;D ;D ;D ...... Paldies, ka pabiji manā ierakstā!! Paldies, ka izteici savas domas!!
Gunar!!! MUMS NAV JĀPIEROD PIE TĀ, PIE KĀ PIERAST- vnk NEVĒLAMIES!!! .. tas tā.. pats esi jau liels Puika, un saproti- kas un kā- TEV..
.... drūmu??- galīgi nē!! daudz savādāku, kā dienā; paskaties: egle šobrīd; nu... egle, kā jau egle, ne tā?? :)
un tas, vsm manā skatījumā, ir tas vērtākais, ka- lietas /stāsts, protams!, nav tikai par kokiem/, kas ir vnk tādas, kādām tām jābūt, naktī- gūst gluži citas toņkārtas... kuras ir īstās, kuras- ne tik- netaisīšu secinājumus tgd nekādus. Vispārināt vsp ir stulbi!! Dvēseles slūžas atveras naktī; tad tās atveras tā, pa īsto.. .. Bet- katram jau sava pieredze, secinājumi- savi.... Un- jauki, ka tā!!!
Šis foto rada drūmu sajūtu! Bet pie daudz kā var pierast!