.... ja tas tā, Sandi, tas, ko vēlējos paust caur šo ierakstu, izklausījās, tad.... nu tad man vnk žēl, ka nemācēju pateikt to, ko vēlējos, tā, KĀ vēlējos tikt saprasta..

    "Kādēļ uzrakstīju to, ko uzrakstīju?? Cilvēki, cilvēki!!!! Novērtējiet to vien, ka esat- šeit; ka spējat paši gan staigāt, gan ēst, gan pieņemt lēmumus, savus... jo Jums, Mums- ir divas funkcionējošas kājas un rokas, mums ir dota iespēja- būt noteicējiem pār to, ko darām!!.."

.... mums katram ir brīži, kad esam priecīgi, kad- mazāk.. tgd, kad- ne visai, es ķeros pie fotogrāfijām, kurās arī sejas- vaibsti, skaidrāk par skaidru, pie bildēm, kas ne publicēšanai.. bet- atsaucot sev  atmiņā to.. vai šito.. Un- tobrīd izdzīvotais atdzīvojas, patiešām!!!   .... Un sāku dziļāk un pamatīgāk apjaust foto nozīmi, kā tādu..
pagājušo mirkļu/sajūtu atdzīvināšana??

traks var palikt....

tā kā dalītu mantinieka zemi!

    Paldies, Benita!!  

    Vasjeņka.
    Tevis uzrakstītajam zemteksts cits, kā vnm. Atbildēšu, nemeklējot to:  Viņas nebija draudzenes. Viņas viena otrai dažos mēnešos iemācīja tik daudz, kā citreiz nesanāk vairākos gados.
    Lai viss Tev labi, Vasilij!!  

    Nē, Maksim- ne tie, kuru laiks pienācis. Sievietei, kurai knapi 40, vēl dzīvot un dzīvot gana, radīt to pozitīvo ap sevi, kas mājo Viņā pašā. Es neraudāju, nē, tikai manī satrūka atkal viens pavediens, un to, kā jau zini- mūsu dzīvošanas laikā saveidojas ne maz.
   Kaut zinu, ka Tu vnk provocē mani, kā redzi- atbildu Tev. Vrb man neizdodas izteikt visu tā, kā vēlos, bet- cenšos.

   Ir cilvēki, kas, kā nākuši, aiziet. Ir tie, kas mūsos paliek. Jo- caur Viņiem esam sapratuši/sajutuši/izbaudījuši kko tādu, ko nevar aizmirst. Stāsts ir par abu dzimumu Cilvēkiem, kā, ceru, saproti.

    Tas, ko man iemācīja Haike, lai paliek pie manis un manī.
    Tas, ko Draugi, kas cauri gadiem, tāpat.
/runājot Tev saprotamākos izteikumos: Tev var būt sekss kaut ar simts, katru pārdienu ar citu, bet Tu atcerēsies tikai pāris no visiem, tos, kas prata spēlēt uz tevi un skāra ne tikai miesīgi, bet- daudz dziļāk.... Par to varētu runāt un runāt, bet- ne te tā vieta./

    Minētā Sieviete- skāra manu dvēseli. Pirmo reizi 6-gadu Vācijas periodā.

   Atvaino, bet man IR SAVA DZĪVE. Es nedzīvoju amigos-ā, kā viens otrs te. Un arī tad- tās ir viņu tiesības, atrasties te, būt, rakstīt. Gūt no tā.

   Par lv interesējošām tēmām raksti Tu, ja vēlies. Jo es, pirmk., nedzīvoju bez naudas- sāksim kaut ar to. Šobrīd viss, ok? ;)

   Paldies, ka ielūkojies manis uzrakstītajā!!  

Paldies, Ineta, par to, ka saprati, kāpēc vispār to rakstu!!  

Būtu labāk uzrakstījusi par Latvijā interesējošām tēmām......piem, ka Tu bez naudas izdzīvo.....ka savu auto nobeidz Latvijas bez ceļos....nu, kaut ko tādu..kas skar vairumu cilvēku...ko?

Ingridin, aiziet nevis labākie, tīrākie cilvēki....bet gan tie,kuru laiks ir pienācis. Tad saprati? Saprotami Tev izskaidroju?
No Taviem tekstiem saprotams, ka Haike zināja kad mirs......ja jau prasīja....kur mana aprūpētāja palikusi.... dārznieks...elektriķis....un saldējuma pārdevējs parka, kurš karstajās dienas.....vienmēr pārdeva Haikei pašu garšīgāko saldējumu.
Sviestu Tu dzen Ingridin, nu kam kaut kas tāds.....svešiem cilvēkiem var interesēt....ja nu vienīgais tādiem...kuriem savas dzīves nav.

2variants:Viņas abas bija labākās draudzenes,Brituks ļoti augstu viņas vērtēja

Cienja, miilestiiba, liidzcietiiba ir " jaalaizz aaraa" no sevis, nevis tikai dusmas un neapmierinaatiiba Jauki, ka visu var vienkaarssos darbos vai vaardos izraadiit. Ingrid, malacis, ka Tev ir maaka padaliities ar izdziivoto, tas ir cilveeciigi patiikami, nesamaaksloti!

pietiek ,ka pārdzīvo par bērniem........radiem, kādam fallos draugam....... un pietiek, priekškam....... ar svešajiem noslogot savu nervu sistēmu, ko Ingridiņ?

neticās , ka Tev viņi īpaši rūp........visai pasaulei jau līdzi neizcietīsi....... lišķība , jeb kas? ko?
esmu vairāk par lietišķām attiecībam, nevis familjārām asarām......... kaut kā nepatīk šī īpašība cilvēkos. ja..........

neviens saules mūžu nedzīvo.
Tev interesantas attiecības ir izveidojušās ar šiem vāczemes cilvēkiem. palasot šo, lieka, ka viņiem vnk nav citu ar ko parunāt, nu......... un Tu pie rokas esi, ar kuriem savas bēdas padalīt.
Kaut kā nešķiet, ka viņiem baigi rūp bērni utt........cilvēki paši par sevi ir egocentrēti, labi, ka parādā viņiem neesi, tad būtu cita rakstura vēstules

Zaļā mammai tikpat bija draudzene...

Lai gaišas atmiņas!