Prieks par konkreeto iznaakumu,bet vecais nodraaztais teiciens,labi tur,kur manis nav darbojaas

Vasilij!! Tu  es saprotu, ka tavā dzīvē pašiem gadiem nekas nav mainījies -- joprojām pīpē un lidinies!!! Nu lido vien tālāk!!

Brituks labākā mamma,un visu to labako ģimenītei!Neiedziļinies par ugunskuriem.

Tas tik tiešām bija nejauši -- gāju iekšā inboxsā un tur priekšpusē bija ar visu bildi !! Tāpēc arī izlasīju!!! Bet šis jau nav vienīgais tāfds stāsts!!

    Izlasīju.
    Info, kuram nejauši uzskrēji virsū.
Kļuva drausmīgi skumji. Par to, cik tālu novesta daļa manas tautas, ka jājūtas bezgala pateicīgai, ka netiek izraidīta no citas tautas/zemes. Ka jāpacieš visādi pazemojumi, lai tikai varētu strādāt, varētu nopelnīt. Un stāsts jau nav par kkādām tur abstrahtām bagātībām. Stāsts, kā zinām, par elementāru izdzīvošanu.
    Un- es zinu, ko nozīmē tikt pazemotai, citā variantā, bet- tomēr. Un atkārtoju vēlreiz to, ko paudu savā pēd.blogā:  cilvēku attieksme ir atšķirīga, lai nu kur tu būtu vai nebūtu. Visur ir Cilvēki un tāpat visur ir sīkas niecības, kuras rod iespēju- izrādīties. Jā, lasot un rakstot to, ko nu šobrīd rakstu, pagājušo gadu emocijas sit augstu vilni; es to nevēlos un viss.