Kādu dienu gāja pa mežu dusmīgs Pūķis .
Ļoooti !!! dusmīgs !
Pūķi mocīja grēmas..., šamā kuņģi bija sabojājušas beidzamajos gados apēstās Princeses - ar silikonu un botoksu piestūķētas un visādi citādi saķīmiķotas - fū !
Pūķis bija stingri nolēmis - turpmāk uzturā lietot tikai ekoloģisku tīru gaļiņu !
Pūķa kājas lēni nesa vareno rumpi , zvīņotā aste nervozi dauzīja zemi , trīs galvas ->>> modri apkārtni vēroja ...
Kreisējā - kko pelēku pamanīja pazibam !
- Stāt !!! pie manis ! iebrēcās trīsgalvainais trio .
No krūmiem sapīcis izslīdēja Vilks - pieķēra ! nodomāja...
- Pierakstu - Vilks pelēkais , viens gab., vidēja barojuma .
Atnāksi pusdienlaikā - būsi manas pusdienas . Saprati ?
- Sapratu ..., norūca Vilks .
- Jautājumi ir ?!
...
Vilks sašļucis šļūca uz alas pusi , no mīļotās vilcenes un bērniņiem - atvadīties ..., kādas vairs medības - pašu nomedīja ...
Pūķa labējā galva pēkšņi pamanīja aiz netālā celma kko sarkanu , kas nervozi tricinājās .
- Tu !!! galvas iebrēcās ..., aiz celma ! fiksi pie manis !
Trīcošām kājiņām , krāšņo asti nervozi kulstot , Pūķim tuvojās Lapsa .
- Ko drebinies , Rudā ? slima , vai kā ...?! ņirdza Pūķis .
- Nnnē ..., veveve...vesela , vnk reveransu priekš Jūsu Augstības - iemēģināju , šļupstēja Lapsa ...
- Tā , tā , rakstu - Lapsa , rudā , augstākā barojuma , viens gab.
Tevi ēdīšu vakariņās , ierodies laicīgi !
Jautājumi ir ?
- Nanana ...naff ...
Aizvilkās Lapsa ..., vairāk beigta , kā dzīva , savu nodevēju - krāšņo aCtīti ! skumji līdzvelkot ...
Tostarp Pūķa trīs galvas vienlaicīgi ->>> kādu traki drebošu krūmiņu - pamanīja ..., hmm - bezvējš taču ...
- Ārā no krūma !!! pie manis !!! auroja galvas .
Trīcošs kamolītis pie Pūķa kājām atripoja - Zaķis .
- Ahā ..., smīnēja Pūķis ..., trīcļipītis ! rakstu - Zaķis pelēkais , viens gab.
tāds pasīks - noderēsi uzkodai ! ierodies pievakarē ...
Jautājumi ir ?!
- Ir ! ir jautājums - viens ..., ēee..., khhē , ēeee...
- Jautā taču !!! uzbrēca Pūķis .
- nnnn...nenākt - drīkst ...? izsvepstēja Zaķis ...
- Drīkst . Iz-svīt-ro-ju ..., automātiski atbildēja Pūķa vidējā galva , pārsteigti bolījās kamēr - galvas malējās ...
Pieglaudis ausis , Zaķis tā piesita pēdu - koki paši leca malā garausim no ceļa , lai nogāzti netiktu !
Pārskrējis mājās , lika zaķenei saaicināt radus , draugus , lai visiem - savu varoņdarbu pavēstītu !
Pēc , sadzēries sieviņas gatavoto gardo aveņu liķieri , Zaķis ilgi auroja savu mīļāko dziesmu ...,
meža iemītnieki šamo neapsauca - Varonis taču !
p.s.
Ikvienā pasakā - sava mācība iekodēta .
Ja kāds Tevi - apēst tīko ! dari tā :-)
1. pārsteidz uzbrucēju !
2. piesit pēdu ! kamēr pārsteigts - šamais ...
Keywords: nenopietni par nopietno135
Reiz sen senos laikos, dziļu dziļā mežā, dzīvoja-
žil da bil vilks, mežacūka, lapsis un medveģ, a jā, garausis ar protams.
Lācis saklausījies pūces pareģojumus par tuvojušo krīzi, pasludina mežā -
sauso likumu, ne lāsītes alko.
Zaķim purvā alko rūgst un vārās, tas viņa iztikas avots un dzīves ikdiena.
Lācim žagata aiznes vēsti, ka zaķis lācim liek mīksto virsū un netaisās klausīt,
lācis to padzirdējis, noskaitās ne pajokam, ies garausi pārmācīt.
Lapsis viltnieks nu sapratis, ka viņa stunda situsi, davai zaķi izāzēt.
Šis ātri rikšiem līdz garausim un saka šim:
“Vai brālīt garausi, gals tev klāt, nāk lācis galēt tevi nost. "
Zaķis nu ne pajokam sabijies, kur dēties, kur mukt, šis šprukt, ielec purvā.
Atnāk lācis, skatās, zaķa nav, bet te lapsis kūmiņš, parāda uz divā ausīm purvā,
lācis klāt, izceļ šo un zaķis vēl žvingulī šim saka:
" Tu... tu.. lā... lāci izdevi likumu zvēriem, bet mū... mūs zivis, liec mierā"