Man driizaak vajag speerienu lai ieietu iekshaa,priecaajos par jebkuru laiku aiz loga,manaa dziivee ,zinaamaa meeraa, kredo ir mekleet pozitiivo.

Gunār,tā jau var visas cilvēka īpašības nosaukt! Man šorīt vajag spērienu,lai otrreiz izietu ārā.Izvedu suneni un apskāva mūs drēgns laiks,sniegs ar lietu kopā.Sašļuka omulība,paskatos pa logu un kājas mani nenes laukā!

   Benita ,es šiem notikumiem nesekoju, snauduļoju. Vienam dzeja, otram intelekts, trešam  intuicija  tad vēl spītība, lepnība  un iedomība.  Kaut kur tuvuma  gudrība labsirdība, saticība, draudzība un pa mīlestība. Kā tad tam būt?

tikai bija vakardiena...

Labrīt,Gunār!Tevi jau tas no omulības neizsita!

Labrīt! Cik vakar viss nopietni!   Bija daži jociņi, dusmas,naids,prieks un pat tautība slikta... Un sniegs izkusa.    Bet  kaķītis mierīgi murrā!  Labi vien ir!