Raksts no TVNET

Šis eksperiments ir nodēvēts par godu tā radītājam, Nobela prēmijas fizikā laureātam Eiženam Vīgneram (Eugene Wigner), kurš kopā ar vēl diviem zinātniekiem prēmiju ieguva 1961. gadā, par viena fotona pētniecību.

Kad tiek novērots viens fotons, tas atrodas vai nu horizontālā, vai vertikālā stāvoklī, tomēr, balstoties uz kvantu mehānikas likumiem, pirms šis fotons tiek novērots, tas eksistē stāvoklī, ko dēvē par “superpozīciju”. Tas nozīmē, ka tas vienlaicīgi atrodas gan horizontālā, gan vertikālā stāvoklī.

“Vīgnera eksperiments” bija šāds: kamēr viena persona novēroja fotonu, liekot tam ieņemt vertikālu vai horizontālu stāvokli, Vīgners atradās ārpus laboratorijas, kur veica vienkāršu testu, ko dēvē par “traucējumu eksperimentu”, lai pierādītu, ka fotons joprojām atrodas “superpozīcijā”.

Rezultātā ir iespējams pierādīt, ka abi fotona novērojumi un atsevišķās realitātes, ko tie reprezentē, var pastāvēt vienlaicīgi.

Pētījuma rezultāti ne vien apstiprina ilgi apspriesto eksperimentu, bet arī izaicina iesakņojušos pieņēmumus, kā tiek veikts novērojums.

“Zinātniskās metodes balstās uz faktiem, kas ir gadiem ilgi nostiprināti ar atkārtotiem mērījumiem; tās ir vispārpieņemtas – neatkarīgi no tā, kurš veic novērojumu. Kvantu mehānikā novērojuma objektivitāte nav tik skaidra,” pētījumā raksta zinātnieki.

Neatkarīgi no tā, vai šie fakti ir pierādāmi kā pareizi vai nepareizi, ir skaidrs, ka zinātnei ir pienācis laiks mainīties.