.... ir daba  
  Dzīvoklim, kurā dzīvoju jau gadus n-tos, vistuvākajā dīķī, nu.. burtiski - soļu padsmit attālumā, dīķis, līdz kuram nogāju dienas pāris.. un.. acis man lielas - kkāds krāvums tā nomalē, tad - krastā jocīgi apzāģēti koki.. nu tā, robaini.. un 3.koks - iesākts, bet nepabeigts.. Nu - neesmu es dabas zinātāja (ar to nelepojos nemaz), tur nonāca viena mana kaimiņiene ar suņuku un izskaidroja: "Tas bebru mājoklis. Tie apzāģētie koki - viņu darbs.. Kad atnāku jau pie satumšanas, tos zāģerus (nu - bebrus) var redzēt"..

  Nu ko?, lai kā man bija baile, nogāju gan 2 dienas jau stiprā krēslā.. redzēju - riktējas tai krāvumā kkas, ne viens vien ( bez tam - jā! biju sabijusies gan! ka nenotur tik mani arī par koku, jo - neesmu es gana broža ), bet - nofočīt neizdevās, mans telefons galīgākajā tumsā neķer (un - tur nav lampas nevienas)..
(bet - pīles gan šodien pabaroju atkal; gar dīķi (tas ir cits dīķis) pastaigājās vēl cilvēku pāris, bet - kad ieraudzīja mani, visas nesās manā virzienā.. jā, laikam kkāds ņuhs tomēr )