Jau vairakus menesus periodiski nonaku konflikta ar sevi. Pedejos vasaras menesus situacija ir tikai kluvusi vel sliktaka tada zinja, ka neko vairs negribas darit, ne est, ne gulet, biezi pat slinkums aiziet lidz labiericibam, nerunajot par to, ka varetu atpusties pie juras vai kada dabas nosturi, bet kas visvairak shoke, ka, lai ka visu laiku paticis lidz sim sarakstities, skatities raidijumus, filmas, klausities muziku un piedalities diskusijas, - ari tas mani vairs nefascine. Gatavs cauram dienam gulet un skatities griestos. Komunikacija mani jau nogurdinat ari sakusi. Arsts izrakstijis antidepresantus, bet es pagaidam neko labaku par shnjabi nevelos lietot, kaut ari pedeja laika pat to ne; pat vel trakak ari udeni nevelos, kaut slapst, jo jau bijis, ka paliek slikti. Viens pazinja ieteica parliet asinis. Sis garigais un fiziskais nespeks sak mani reali nogurdinat visas frontes. Bet gadas, ka ne no sa un ta uzrodas baigais adrenalina piepludums un gribas kalnus gazt, bet pec ta nakamajas dienas vispar esmu nekads, turklat ne tikai sapnos, bet domas visu laiku atgriezos pagatne tik biezi, ka reizem pat aizmirstu kur atrodos un kas esmu, ko velos un, kas man butu jadara, jo sajuta tada it ka mani dzivotu cits cilveks, kurs negativi skatas uz visam lietam uz kuram lidz sim esmu skatijies pozitivi. Ja vel njem vera to, ka pec dazu ieteikuma esmu apmeklejis baznicu, kur man reali vel slikti palika saku domat vai tik mani nav kads iemiesojies....