Labvakar!
Viens no šobrīd visaktīvākajiem šī saita rakstītājiem, jautāja par mīļāko dziesmu.. Jā, aizdomājos nedaudz..
Esam ielikti laika skrējiena ritenī: darām savu darbu, kalkulējam, prognozējam, kā izdzīvot, pa reizītei noraujamies, jo citādi ne kā.. Un - saņemamies atkal, smaidām, un esam, šķietami, apmierināti ar visu..
Savu patieso sajušanos slēpjam (brīžam) paši sev, vēl vairāk - citiem! Jo - ko tad mums sveša (bieži neīsta) līdzjušana un tā.. Tāpat galā ar visu jātiek katram pašam
Turamies, mīļie! Saglabājot to gaišo ticību, ka viss jau nokārtosies un būs labi!
(visvairāk es, protams, lūdzu par saviem bērniem )
Jā, un, nemainīgi, mana visvismīļākā dziesma ir šī:
Jo, nezūdoši, katra diena ir neaizmirstama diena (unforgettable day), jo otras tādas jau nebūs..
Keywords: unforgettable day3
Jā, un, pirms izlogojos (uii! vēl neesmu padarījusi vēl visu savam rītdienas darbam! ), paldies Tev, Linard, ka padiskutēji te ar mani! Man ienākšana šeit ir atslodze
Kā gan citādi? Var jau teikt, ka tas pozitīvisms ir pārspīlēts, lai saka, ko katrs grib, bet - es neredzu citu veidu - kā?, kā pastāvēt šobrīd, kā darīt darbu bez nīgruma, kā neuzkrist uz nerviem pašai sev, pirmkārt.. Nav cita veida
Piekrītu....
Gaidīsim jaunu dienu....ar smaidu
.... jā, novērtēt dienu, kad vari atmostoties pateikt "Labrīt!", pie tam, ar smaidu , tas nav maz, tas ir ļoti, ļoti daudz!! .. Jo - cik nav to cilvēku, kuri vairs nespēj pašnoteikties par savu esību, sajušanos?!..
Tieši tā...es to zinu
Es to uztetovēju sev pēc tam, kad sapratu tā, līdz dziļumiem, šīs dziesmas vēstījumu, to, ka arī man tas sev jāatgādina it bieži - ikkura diena mūsu dzīvē ir tikai vienreiz! Caur to - neaizmirstama un neatkārtojama.. jo citas, tieši tādas, jau vairs nebūs
Mīļi
Paldies Tev!