Reiz šaij meitenei bija viss. Miloša ģimene,draugi un pat miļotais puisis blakus .:) Bet kāda jaukā dienā viss sabruka ka smilšu pils.:(  Ģimene sāka izjukt, vairs nebija tik saliedēta kā agrāk. Jo šai meitenei nomira pats dargakais cilvēks ko viņa tik ļoti mīleja un abrīnoja tēvs un ģimenes galva, kas viņus saturēja kopa visus.:( (hug)
Un ari puisis ko viņa tik ļoti mīlēja sāpināja šo meiteni. Viņa viņu tik ļoti mīlēja un ticēja, ka viņš sāka viņu izmantot. Bet viņa tik ļoti mīlēja viņu ka nepamanīja to, ka viņš ar viņas spēlējās.(nope) Gāja laiks un tas puisis aizbrauca uz ārzemēm strādāt atstājot viņas ar salauztu sirdi.(heart) Bet viņa turpinaj dzīvot cerība, ka atkal būs kopa ar viņu. Viņa turpināja mīlēt pat tad viņu kaut viņš viņu sāpināja uz katra soļa. Viņa dēļ viņa raudāja gaužas asaras nebija naktis kad viņa neraudāja par viņu.;(   Bija pagājuši 2gadi kad viņš bija ārzemēs. Neskatoties uz visa tā viņa turpināja dzīvot talāk aizgāja mācīties uz tālāku skolu.:) Un ieguva tur burvīgus draugus.(hug) Skolā šai meitenei bijja kā otras mājas jo skolā viņa atrada glābiņu no savām sāpēm un atmiņām par puisi kas aizbrauca uz ārzemēm. Esot mājās viņa nebija laimīga bet gan skumju pilna. Gāja skolas laiks un viena draudzene viņu iepazīstināja ar kādu puisi no skolas, un šai meitenei viņš iepatikās.(love) Pēc kāda laika viņi bija sagājuši kopā, un viņa beidzot jutās laimīga.:) Esot ar viņu viņa aizmirsa sāpes ko juta sirdī un viņa pat vairs neraudāja naktīs par to puisi no ārzemēm.(nope) (dance)
Bet viss šis burvīgais attiecības ilga tik pārs mēnešus kaut gan abi viņi domāja ka būs ļoti ilgi kopā, bet viss nenotika tā, kā viņi bija domājuši. Jo šai meitenei sāka rakstīt puisis no ārzemēm. Viņš viņai rakstīja skaistus vārdus deva cerību ka atkal viņi būs kopā, bet viņa nezināja viņu patiesos nodomus. Un puisis ar ko viņa bija kopā viņš nespēja izturēt ka šī meitene sarakstījās ar viņu, un tāpēc pameta viņas lai viņa būtu kopā ar puisi  no ārzemēm. Un meitene neko nedarīja lai viņas nepamestu viņa to pieļāva viņa pieļāva ka viņš aiziet. Jo viņa domāja ka mīl vel to puisi no ārzemēm. Bet draugi viņas brīdināja ka viņš viņu sāpinās atkal, bet viņa neticēja ka tā būs un tāā arī notika viņš viņu velreiz sāpināja.
Viņa bija sāpināta un rūgtumu pilna par to ka viņš viņai izjauca skaistas attiecības ar puisi kas viņas mīlēja. Bet vinš jau tieši to gribēja panākt, bet viņa to nezināja. Bet vairāk viņai sāpēja tas, ka viņa sāpināja puisi kas viņas mīlēja un pati nezinot viņa ari viņu mīlēja tik viņa to vel nesaprata. Tik pēc kāda laika viņa visu saprata ka vairs nemīl puisi no ārzemēm, bet gan puisi kas viņai bija līdzās visu to laiku. Bet meitene bija tik laimīga ka vairs nemīl puisi no ārzemēm un pateicīga viņam ka viņš viņai palīdzēja aizmirst viņu jo ar viņu palīdzību nebūtu izdevies viņai tas.(nope) :)   Un pēc kāda laika meitene uzrakstīja puisim ar ko bija kopā ka mīl viņu nevis to otru, bet viņš viņai neticēja. Un viņa viņu saprata kāpēc neticēja viņš viņai jo viņa viņu bija sāpinājusi. Bet meitene nepadevās un darīja visu, lai viņš notic ka viņa viņu mīl, bet viņš neticēja un lika viņai saprast ka atpakaļ ceļa nav vairs.:( Un tā meitene centās saprast, ka tiešām ir zaudējusi viņu, un saprata kāpēc jo viņa bija tā kas ļāva viņam aiziet prom. Un viņa dziļi sirdī zināja ka pati vien ir vainīga pie visa tā, bet viņai ari tas ļoti sāpēja jo viņa tā negribēja.(nope) Bet viņa padevās, un ļāva dzīvot viņam tālāk jo viņa saprata ka viņš vairs nemīl viņas. Bet dziļi sirdī viņa cerēja ka viņš viņu mīl un uzrakstīs viņai vēstuli, bet tā nenotika viņa nesaņēma no viņa neko. Un tad meitene nodomāja dzīvot tālāk bez viņa. Bet viņa zināja ka viņi atkal tiksies tajā vieta kur iepazinās skolā. Bet viņai ir bail no tikšanās jo viņa nezinās ko daris kad satiks viņu, ka smaidīs ko teiks.