Zināmu iemeslu dēļ atcerējos filmu ''Motociklu vasara''.
naktī noskatījos filmu no puses (kurš nopūtīs sveces?)
šodien noskatījos visu - no sākuma līdz galam.
Saruna:
viņš : es tev par govi jautāju .. (govi apsēji - 5 reizes)
viņa: ko tev no tās govs vajag?
viņš: tāpat vien uzprasīju. Jārunā jau kaut kas ir!
chatgpt.
Cik daudz mēs šodien klusējam. Noklusējam.
Noklusējam savu nepatiku pret kaut ko, lai tik būtu miers.
Noklusējam savu nemieru, sāpes, prieku, jo "Ir taču jāsaprot bez vārdiem" - Inese.
un tad palēnām iestājas laiks, kad atsvešināmies, jo nesaprotam, ko otrs grib, un negribam/neprotam pateikt, kas uz sirds.
Tik daudzi tagad dzīvo pa vienam. Vieni. Iespējams vientuļi.
Bet saka, ka tas ir ļoti labi. Ne ar vienu nav jādalās.
Viss ir mans - materiālās vērtības, laiks, skumjas, prieks...
bet kas gan ir prieks vienatnē? ja nu vienīgi pļavā lietū diet.. :)
Jā, es rakstu.. jo, ko ar sevi parunāsi?
mūsdienu priekšrocība - runā rakstot.. sarakstoties..
Keywords: sarunas45
Ingrida X. 09:40Es rakstīju par to, ka daudzi izvēlas dzīvot vieni, kad tā ir apzināta izvēle. Tevis minētais vecītis to neizvēlējās, tas tā notika
Izvēlēties dzīvot vienam nenozīmē, ka nav saskarsmes, nav attiecību. Cilvēks (sev vien zināmu iemeslu pēc) nevēlas kopdzīvi, untas nav vientulīgs kauciens uz mēnesi
Jā, protams!, sava vientulības deva mājo katrā no mums. Izlasīju Tevis pieminēto I.Lubānes rakstu, kurā teikts: "Vientulība atšķiras no vienatnes. (..) Esot vienatnē, var just un var arī nejust vientulību"; un vēl - "Daudzi cilvēki jūtas vientuļi, dzīvojot ģimenē, svinot kopīgus svētkus, apmeklējot pasākumus".. Nekas nav viennozīmīgs, cik atšķirīgi esam mēs katrs sevī, tik atšķirīgi veidojas mūsu dzīves modeļi
Labiņi, nav te ko filozofēt tik daudz! Ir vasara, izdzīvojam, izbaudām to katrs pa savam!
Dagija D. yesterday at 23:43
"Vientulība ir visur, tā mājo ikkatrā no mums." saka psiholoģe un psihoterapeite Inga Lubāne. (https://www.la.lv/psihoterapeite-ka-atskirt-vienatni-no-vientulibas )
Reizēm izvēle, reizēm nē.
1.stāsts
Man blakus dzīvoklī dzīvoja vecītis. Viņam nomira sieva, bērni devās savā dzīvē. Un viņu piemeklēja demence. Satiekoties viņš gribēja runāt un runāt un runāt.. ar katru, kas iet garām. Vienu un to pašu.. nu cik var klausīties.. Tā mēs kaimiņi nedaudz parunājāmies un mukām.. Nav tak laika klausīties vienu un to pašu stāstu.. un cik var atbildēt vienu un to pašu.. Nu viņš ir veco laužu ļaužu pansionātā. Nez kā viņam tagad iet? tagad gan ir ar ko parunāties. laikam jau.
2.stāsts
Es pastaigājos ar suni. Satieku vīrieti gados.
Viņš: Kur liki savējo?
Es: Izšķīrāmies.
Viņš: Garlaicīgi nav vienai?
Es: Man ir suns. Re, staigājam, dzīvojam...
Viņš: ņem mani sev blakus, būs jautrāk.
Es: nē, nē, man dzērāju nevajag.
Viņš: es vairs nedzeru...
Tas par IZVĒLI. Vai vienmēr ir izvēle?
- - - - - -
Šovakar ir superskaists oranžs Zemeņu Pilnmēness.
Ingrida X. yesterday at 20:00Iesmaidīju tikko - par tik jocīgu sakritību:
šonakt, kad karstums bišku traucēja gulēt, kkur ap filmas vidu, arī sameklēju to vietu par tām svecēm: Kurš nopūtīs tās?
Filmu neatcerējos, kaut kad tā tika redzēta, bet tad tā, garāmejot.. Tagad, noskatoties fragmentu par tām svecēm, sagribējās redzēt visu no sākuma, kas tur un kā.. Noskatījos.
Filma laba, protams!, daudz romantikas, daudz kā tāda, kas realitātē nebūtu iespējams, bet pamatdoma tad saprotama
Ļoti pārliecināja Māris, Pētera Gaudiņa sniegumā, arī citi personāži, Ineses lomas atveidotāja gan tāda stīvi neīsta, nenoticēju (lasīju, ka atveidojusi pavisam jauna meitene, kura izvēlēta tāpēc, jo režisors meklējis autentiskumu.. ).. bet - paldies! Noskatīties bija interesanti
Bet par to, ka daudzi izvēlas dzīvot vieni, piekrītu.
Tā nav vientulība, tā ir izvēle. Tas nebūt nenozīmē, ka ne ar vienu nesatiekas, tas nenozīmē, ka ne ar vienu nedalās savā priekā vai skumjās, bet tā patiešām ir IZVĒLE. Kāpēc cilvēks nonāk pie tās, tikai viņš pats vien zina to Cilvēks, kurš izvēlas dzīvot viens, nav uzreiz vientuļš, nebūt!
(Patīk Tavs ieraksts, paldies! )