Man vnm ir vērts pabūt ārpus savām sienām, ārpus ikdienas darbiem un pienākumiem, kaut dienas pāris, trīs.. četras..

  Tad daudz ko saskatu, sajūtu savādāk, daudz gaišāk un vieglāk..

   Mani bērni vnm ir bijis mans zelts - tik tīri, radoši, darbīgi, gaiši it visā, ka - nevienu melnumu pat neatļaujos viņiem pienest! Ar tiem man galā jātiek pašai

   Un, ziniet?, ārpus kopābūšanas, sarunām.. ārpus tā, kas iekšēji svarīgs, ir tik forši kopā iegādāt mazas, jaukas lietiņas, kas pēc priecēs manu ikdienu, kura, kā jau visiem, iet uz agri tumšo vakaru pusi.. Ak, tā laika pārcelšana..

  (te puķe, tā nokarenā, blakus svecei, kuru nopirku vakar savam grāmatplauktam)