Ne slēgšu,ne mirīšu,ja man būs jāuzzina ,uzzināšu arī tāpat.

Es nemaz neņemšu atslēgu, ja man nepateiks, kāpēc tās durvis nedrīkst atslēgt. Var taču būt arī tā, ka aiz aizslēgtajām durvīm kādam ļoti, ļoti vajag brīvību.

Nu tagad jau esmu gatava atvert visas durvis,lai cik ari atslegu prieksa nebutu.

Vienīgais veids,kā atbrīvoties no kārdinājuma,ir ļauties tam.(Oskars Vailds)

Iedos citam lai atslēdz

Kam man tā atslēga no nēesošām durvīm.

Zīņkārība nav laba īpašība.Ne nu slēgšu ne nu miršu,nenāks ne prātā tās durvis slēgt.

Nau,un ja aributu,neietu.Mani no bernukajas audzinaja,pareizosn tonos.Un zinkariba,man izpaliek.

Man nevajag tādu atslēgu , negribu un viss .

Kaimiņiene man savu atslēgu uzticējusi, vai?  
Gadās, gadās!
Slēgšu tikai tad, kad viņa palūgs, bez vajadzības nelīdīšu vis!  

Nāve ir abos variantos, tad jau labāk slēgšu vaļā, nevis nobeidzos ziņķāres pārņemta, kas zin, var gadīties aiz durvīm interesantas lietas.

tátad peec kaada laicinja paschas atsleegsies...

šķiet, ka nemaz tik ziņkārīga neesmu, kur nu vēl savā ziņkārībā līdz miršanai aizvilkt....

kāpēc tiišu prātu skriet ar pieri sienā - ja nedriikst tad nedriikst, nav mans un viss ...

manis pēc tā atslēga man var karāties kaut degungalā, ja man tur nav atļauts līst, es tur nekad nelīdīšu, neesmu ziņkārīga, nu galīgi:)