Tad tu esi tāts pats kā visi paziņas tevi neredz, bet draugi īstie ir ar tevi

Uz spoži zaļa zara neesmu bijusi, tāpēc nezinu, kā ir, kad nokrīt. Droši vien sāpīgi. Mans zars ir tāds, kā vairākumam cilvēku, no kura krītot  tā riktīgi sasisties nemaz nevar.

Nezinu vēl nevienu,kas no zaļa zara pats būtu nokāpis,bet to,ka nokrīt dažādu iemeslu dēļ,gan,tālāk daudz atkarīgs no paša attieksmes un vērtībām

Nerapies leja!

Cenšos kokos bez vajadzības nekāpt.

ja nepierodi būt lejā,jo ir draugi,kuri stutē,tad jau labi

Zel bet ta ir taisniba.Tapec jaunus pazinas parak tuvu nelaizu.

DRAUGI ir tie kas tevi atbalsta, kad tu esi nokritis no za'lā zara, bet tie tur augšā - ir tikai pašlabuma meklētāji ...

nav.

Man pa zemi staigāt ir stabilāk,jo zarainos kokos kāpjot, var saskrāpēties,bet es to nevēlos.Draugi jau saucas par draugiem,kuri ir līdzās gan kad tu esi zarā  vai tajā neesi,savādāk jau to draugu,ka pielidējs to nevar nosaukt.

Nav draugu ne tad, kad uz zaļāka zara, ne tad, kad guļu pie saknēm...   Varbūt tā pat vieglāk...