spētu  - jā, jā, jā ....ja darbs ir interesants un aizraujošs ne vienmēr galvenais ir samaksa, protams maiziitei jau noteikti vajadzētu, ... un miilēt cilvēku (ne to kurš sāpināja) vajag uz pilnu klapi - kā pēdējo dienu, reizi ... iepriekšējās neveiksmes uz šo neattiecas un nedriikst skart ...

kad tu dari savu darbu, svarīgs ir rezultāts. lai tie kam tu detaļu metināji, nenāktu atpakaļ lamāties. tā iegūst reputāciju. un tā ir svarīgāka par jebkura skuķa bruncīti. tas ir svins. ja par to vēl maksā, labi, aiziesim desmitajā pēc tās algas, gabals jau nenokritīs.

tos laikam dēvē par romantiķiem,bet realitāte visu bišķiņ izmaina.

Ak nē... tas nav cilvēka dabā

Kāpēc nē?!

Varbūt.

Ja spetu ,tikai neizteiksos talak

Saņemt naudu par darbu nav nekāds kauns. Ja es labi strādāju, tad es gribu labu algu, un jo vairāk man darbs patiks, jo labāk es strādāšu un jo vairāk pelnīšu   Tie ir kaut kādi muļķīgi aizspriedumi   Bet par mīlestību nepateikšu, mani neviens tā pa lielām šaibām nav sāpinājis  

Kad strādā,tad arī ir jāsaņem alga! Nav rozes bez ērkšķiem,ne mīla bez asarām!!!

Mierīgi.

labdarība,platoniskā mīlestība.

..spēt pasmaidīt,pat tad,ja ir skumji,piedot,ja Tev nodarīts pāri...?
Pašlaik tieši tā arī dzīvoju!

...Umurkumurā---kāpens stabā- tik gludenā, bez ērkšķiem---vēl grūtāks- nav uz ko atsperties.