Tas būtu tik garlaicīgi- tikai mierīga dzīve, bez uztraukumiem, bez kreņķiem, bez bedrītēm ,kraujām, bez kalniem un ezeriem. Kādēļ veci cilvēki pensionāri visu dzīvē sasnieguši, tagad atpūšas, bet nav mierā ar savu tagadni? Nekas netrūkst, ja pietiekoši laba pensija, skaties televizoru, gribi, piesakies ekskursijās utt. Bet lielāko daļu viņi nav mierā ar tādu dzīvi, jo nevar sadzīvot paši ar sevi, mierā un klusumā. Ieraduši  iet , darboties, izrīkot- ieraduši būt citiem vajadzīgi gan priekos, gan bēdās būt klāt.

Un neka savadak.Man liekas ka ta pat intresantak.Viss viena kaudzite.

Sevišķus principus nepieturu,jo dzīve iet savā gaitā.

Dzīvē ir baltās un melnās joslas. Kad jūtam, ka esam uz melnās ir vairāk jāuzmanās katru sīkumu jāizjūt kā lielas nepatikšanas. Tad arī nekas liels ,slikts nevar notikt.

Aijai!Lielakā daļa pensionāru ir spiesti strādāt,jo pensijas ir kā kādreiz nosauca Godmanis-pabalsti,un laimīgas vecumdienas tikai sapņos.

Man jau šķiet, ka dzīve ir tā iekārtota, ka " te kalnā - te lejā"..

un kā vēl.

Nu mana dzīve rit savu gaitu,kā sanāk un nesūdzos
ir gan lejā un gan aukšā...

Protams,katru dienu arī saule nespīd,kā šodien!