Keywords: dzīve38617, attieksme3443, redzeslauks.0
Tādēļ, ka tajā brīdī- nu negribas atzīt , ka tas mežs tur ir.. vai kā minimums- ka tas tur varētu būt.
Pāej nedaudz tālāk, nost un redzēsi visu mežukopumā.
Tapec ka nevelies vienkarsi redzet.Tevi apmierina tas ko redzi.
Tā tēlaini sakot..tādēļ,ka saule mēdz apžilbināt acis. Lai gan,no otras puses - ja apmācies,tad savukārt vieglāk apmaldīties.
Reizēm negribās saskatīt, ne aiz koka mežu, ne aiz piliena okeānu.
Ja pieri pielikt pie koka stumbra, tad ne tikai mežu, neko apkārtnē nesaskatīsi.
Pareizi izteicās amigosa Valdis - izdari tā, kā viņš ieteica un būs --->
Tie ir krūmi, kas pašu mežu slēpj. ---biezā āda
Kur Tu mežu te redzi?Pieskas vien.Pieskas vien
Nu ... tāpēc ka celmi avenājos ieauguši
Tāpēc, ka ir viegli apmaldīties trijās priedēs.
Tāpēc ka mēs pasi sevi manam ka aiz tā koka nekā nav , negribam atzīties par to pašiem sev .. Tā vieglāk dzīvot .. Protams visam agri vai vēlu atnāks gals.. Vai nu , Atradīsies tas kas parādīs Tev to mežu , galvenais lai tas nebūtu par vēlu ...
Tagad visi "priekšpusē" atstāj josliņu acu aizmēlēšanai!!!!
Kā var ieraudzīt to kas nav -- par maz maksā!
Atsities pret pirmo koku, un viss.Pietika ar to pašu
Atver acis.. :D
Zināšanu trūkums, no kā veidojas sapratnes trūkums.
Mūsu acu priekšā ir bērzs, par kuru mēs zinām, ka tas ir koks. Mēs zimām, ka mežu veido daudz daudz koku. Aiz bērza ir kaut kas, piemēram alksnis, bet mēs nespējam alksni uztvert kā koku, bet kā krūmu. No viena (dažiem bērziem) koka un krūmiem mežs neveidojas, varbūt ... varbūt birzs.
Ar neērtībām tāpat. Ka tāda ir, sajūtam, bet neizprotam tās būtību. Tikmēr tā kā neizprasta ir neredzama. Ko neredzam, nevaram kā koku nocirst.
Nevajag ar pieri atspiesties pret dažiem.. atkāpjas un tad jau...