Tas, atkarājas, no katra indivīda dzīves veida un optimisma.Man zināms viens
"eksemplārs", kurš 72-os savos gados, uz veloriteņa aizbrauca apciemot Olimpisko Londonu un tāpat uz veloriteņa atgriezās atpakaļ Latvijā. Tas vīrs, manuprāt, ir
"tīri nekas"

Cilvēka spēju baudīt dzīvi un justies labi nenosaka kalendārais vecums. Laba veselība, enerģija, spars un dzīvotprieks. Šīm dzīves kvalitātēm vecuma ierobežojumi nav uzlikti.

Tāds pastulbs jautājums sanācis .

Bet kas tad vēl?!
Vecs nenozīmē,ka vairs nav cilvēks

Veciem cilvēkiem arī ir jāļauj labi justies - nu tas būtu kā man , piemēram

sevišķi forši ir tie,kuri karam gājuši cauri! Viņi ir tik viegli,savā uztverē par dzīvi. Ne visi,protams,bet ir vēl!

noteikti, tas arī dod spēku:)

protams pasi ari busim veci ja varnesi to pielaus

Noteikti, ka - jā, vecāki cilvēki, kas skatās pozitīvi uz dzīvi ir daudz patīkami sabiedrībā ..... ir kad veselība pieviļ un tomēr viņi dzīvo ar cerību     zinot, ka ņaudēšana ir pastiprināta sevis iznīcināšana.

Protams,tikai ar smaidu un labu domu līdz sirman vecumam.

Vecie pat ir dzīvāki par jauniem -- tie jau pūš un elš jo vairāk kā datora peli, čipsus, kečupu nav cilājuši.

jau tagad esmu NEKAS---tikai 33 punkti kopā 6

Un ,kas tad vainas veciem cilvēkiem?Lielai daļai no viņiem iekšā vēl vairāk spara,kā jaunajos Man gadījās dejot ar vienu senioru,kam bija lauztas divas ribas,bet šis tik ciešāk mani piespieda pie krūts un tādas tūres grieza,vien straujākos pagriezienos sāpēs saviebjoties,lūk tas ir apskaužams dzīvesspars un enerģija

Kad pienaks tas vecums tad varesi pate sev ari adbildet.Protams.

Vecs cilvēks arī ir cilvēks- pie tam vēl cienījams, ja viņi vairs nevar fiziski palīdzēt, bet ieklausoties vārdos, var daudz gudrības smelties no viņiem.

Cilvēki gados ir sabiedrības kodols.Lai arī cik mēs vēlētos tos norakstīt,bet agri vai vēlu tādi arī būsim.Visu cieņu tiem,kuri strādājuši un devuši ieguldījumu valsts labā.

Tas ir ļoti grūti, es daudzus esmu aprūpējis pēdējos mirkļos....