Jā, Ieviņ,man dažreiz tā gadās, ka pats sev sagādāju emocionālās sāpes un tad
nedēļu un pat vairāk mokos pārmezdams sev, par neapdomāto izteicienu. Tā ir bijis šeit AMIGOSā Par fiziskām sāpēm es neuztraucos, jo tās man grūti sagādāt-
šajā jomā esmu spēcīgs...

sap ..un loti sap, var nepariet pat visu atlikuso dzivi

Jebkurs pari darijums sap,pat loti,un vienmer.

manuprāt - jebkura sāpe ir negatiivā emocija, kura mūs GRAUŽ no iekšpuses ... gan vienu, gan otru var notušēt ar tabletām, bet rēta tak paliek ... un tomēr dvēseles rētas dziist lēnāk un sāpiigāk, jo arii fiziskās ilgstošās sāpes pāriet uz dvēseles sāpēm un turpina gruzdēt ...

Kas sāp vairāk- zilums zem acs, lauzta riba, vai- paša izdomāto domu nepiepildīšanās? Manuprāt, ka pirmie divi minētie- tomēr- ir reālākas un krietni sāpīgākas šaizes.Ar tiem emocionāliem pāridarījumiem( ja tādi patiešām ir- arī tas vēl ir jāizvērtē)- var krietni ātrāk un vieglāk tikt galā, nekā ar kādiem  nopietniem fiziskiem ,hm, bojājumiem.

Izmēģini -- uzzināsi.
Nepamēģināsi -- neuzzināsi!
Tā rodas vidēja līmeņa pieredze.

nebēdājies, draudziņ, vēlāk- pa kluso izdarīsi savu labo nodomu...jo kādam tas nepatika

Lai tik pamegina mani kads fiziski dar'it pari,tad redzes ka bus.