Keywords: Dzīve38617
Piedod sev, ka neesi mierā ar esošo situāciju,jo brīdī, kad pilnībā pieņemsi savu nemieru, tas tiks pārvērsts mierā. Viss, ko pieņemsi pilnībā, novedīs Tevi tieši tur – pie miera. Tas ir padošanās brīnums.Kad Tu pieņemsi esošo, katrs brīdis ir pats labākais. Tā ir apskaidrība. Sākumā domas par bijušo ieradīsies bieži- pieņem tās un vēro tās- kā novērotājs no malas - nekritizē tās,nedzen prom-vnk vēro un pieņem esošo situāciju. Pamazām domas tevi apciemos aiz vien retāk ka tāds stulbs aitu bars nebradāsies pa Tavu dzīvu!
Sameklē citu vietā.
Man šķiet,ka nav vajadzības aizmirst..vien jācenšas atcerēties labākais no bijušā.
Sandras Saulītes rakstītajam gribu piebilst, ka labi,ja ir kam pasūdzēt savu bēdu arī realitātē.
Vecu vecais,labais teiciens.Laiks dziedē visas brūces.Jo vairāk cilāsi,jo vēlāk aizmirsīsi.
Labi kad tavā mūžiņā ir jau bijuši acu mirklīši, kuros tevi iezombēja ,kā lētticīgai ,naivītei,muķītei.Tevi izmantoja, lietotājam amats rokā ,vīņš šo metodi pielieto citai ,kā kolekcionārs!
Samierināties ar to kā ar kaut ko neizbēgamu. Prāts nomierināsies.
Sakuma vienmer ir gruti.Vissam ir vajadzigs laiks.
tam neesi gatava- tā apgriezties- un viss tas pašai vajadzīgs---
Paies laiks- asās izjūtas norimsies , un pamazām- aizmirsīsies. Cilvēka nervu sistema ir gudri iekārtota- tā neļaus "pārdegt".
Vajadzīgs prasmīgs ārsts, un tad jau viss nostāsies savās vietās.
Ja tas gan ir sapigs jautajums ko nespejam palidzet