tas ir divas dazadas lietas ,kautrigums,un samaitatiba,te butu vieta ,par tiem klusiem udeniem
kautriiba un apmulsums - izskataas vienaadi... iisteniibaa cilveeks vispaar nav kautriigs, bet s'is nu ir tas briidis, kad nesaprot ko dariit...tad jau nav galiigi samaitaats
samaitātie arī kautrējas....tas ir cilvēcīgi.Dzērājs sastop draugu no skolas laikiem un sakautrējas ,jo draugs dod roku un smaida ,smuki saģērbies un izsities dzīvē priekšniekos....Ielasmeita satiek savu skolotāju no 1.klases laikiem un nolaiž acis,jo skolotāja bija priecājusies cik viņa skaisti dzied un zīmē..............
Ja cilvēks vēl spēj kautrēties, tad viņš vēl atrodas pie dzīvības
Tikai kompleksains
J ajau iet runa pa ūdeņiem tad esmu ....Bezdibenis ...vis mūžš aizies manai mīļajais lai mani izpētītu ...nujā ...esmu loti dziļš .
Tas nozīmē, ka nav vēl tapis par galīgu ciniķi.
Cilvēks ir cilvēks, bet cik viņš ir samaitāts nejau mums jālemj, ir dažādas dzīves situācijas kuras var iedzīt kaunā pat pašu bezkaunīgāko un arī kautrīgāko padarīt bezjūtīgu.
Kuram būtu jākautrējas ,tam kurš čurā, vai tam kurš skatās?
Bez,saubam.
Ja spēj "kautrēties", tad ir labs aktieris, vai trešais tēva dēls
Viss jau būtu pareizi.. Bet cilvēki izveidojušies par labiem aktieriem,kas notēlos jebko,ja vien var gūt no tā sev kādu labumu.
Piemēram..sieviete mini svārciņos,sēžot pretim vīrieti,kautrīgi piesegs augšstilbus ar spilventiņu pat tad,ja skaidri zin,ka drīz tikpat mugurā vairs nebūs nekā..
Ej nu sazini.Varbūt ieklemmējies kautrīgumā.
tas cilvēks ir nemotivēts gadījumos, kad vajadzētu rīkoties.
Piekriitu kurs no kaa veel muusdienaas kautreejaas,tikai kompleksi
Te es tev piekritu.