Vai tas mūsdienās ir aktuāli? Agrāk mana mamma mūs apšuva un kaimiņienes un draudzenes arī, jo skaistas un piemērotas drēbes bija grūti nopirkt. Tagad gan arī, no veikalos dabūjamā "širpotreba" maz kas ir pērkams
Krievu laikos diezgan daudz, bet tagad ..., nav bijusi vajadzība.
Kādreiz man bija šuvēja,kurai aiznes vienu drēbes gabalu un viņa pasaka ,ko piepirkt klāt.Pati modeļus zīmēja.Vīrs bija zinātnieks.Šim nepatika,ka sieva šuj.Pameta.
Noteikti,tas apģērbs ir domāts tikai man ,bet grūti ir atrast savu drēbnieku un pati mācījos visu no a līdz z sakarā ar šūšanu , materiālu sastāviem un palīgmateriālu pielietojumu savai interesei , labsajūtai,gaumei un galvenais kvalitātei.!
Jā,šuju gan
Pirms gadiem 20 gāju speciāli pie šuvējas, tagad labāk pērku veikalos.
Nevienmēr izvēlētais fasons izskatās kā gribēts vai arī šuvējai kas ne tā sanāk- toties veikalā uzmēri n-tos modeļus,nav spiesta lieta pirkt!
Šuvējas pakalpojumus izmantoju pāris reizes dzīvē- šujot izlaiduma kleitu un kāzu kleitu. Jaunībā apģērbu šuva mamma. Tagad iepērkos tā saucamajos "širpotreba" veikalos, šo to jau tur atrast var, ja labi pameklē...
Nav gadījies .Pērku drēbes veikalos , visbiežāk ārzemju ceļojumu laikā .
Jā, visi mani mēteļi šūti pie drēbnieka- man patīk auduma mēteļi, sanāk lētāk nekā pirkt kvalitatīvus gatavus mēteļus. Pārējo apģērbu vai nu šuju pati, vai pērku ārzemēs.
Uzvalkus šuju tomēr pie drēbnieka. Bet mans drēbnieks ir dikti vecs....
nēēē
Es vienīgo reizi šuvu uzvalku kāzām 1991. gadā. Sanāca ļoti labs.
Pēc kara mana māte vērpa,auda,adīja,tikai šūt neprata,bija jānes pie skrodeļa...