Protams..bez apcerīga noskaņojuma dzejoļi nerodas.

O jā    mēdz būt gan!
Kad tā mierīgi iziet dabā, nesteidzoties, vienkārši baudot.

Ja,parasti pie dabas un pec seksa blakus burvigai sievietei nakts melnuma pie svecu gaismas.

Reizēm tāds uzkrīt un tad es saprotu, ka jāatrod vēl kaut kas, ar ko sevi nodarbināt.

Man - tad kad stipri snieg vai līst.

vienreiz,,uznaaca,,-domaaju,kads Dabai,Zemei,Pasaulei labums no cilveeka?-tikai atkritumi,Vieniigais,ko varam-atstaat peec Sevis TIIRU kapu kopinju.....

Jā , kad lasu dzeju , labu grāmatu .

Meklējot filozofiskos komentārus uz Annas Non jautājumiem

nav jau vainas tai sveču gaismai, tīri mājīgi...skatoties pa logu arī gribas filozofēt, ā, un šis noskanojums ir ieteicams, kad gadās visādas ķibeles - lai nav jālaiž pannas pa gaisu ...tikai to parasti atceros pēc tam...nu jā, sēdu un pārdomāju, kāpēc nogāja greizi, jo tas pat nebija tā domāts

Loti biezi.Bet bez svecu gaismas,es nevaru iedomaties nevienu vakaru

Ļoti reti.

sen nav gadīies!

Ļoti reti, tad kad esmu viens mājās.