Tik briesmīgi nav gan! Pat panika nepārņem. Lai gan, jāatzīst, trūkumu gana, bet... Kaut kā ar tiem sadzīvoju, citus vienkārši pieņemot, ar dažiem mēģinu pacīnīties. Panākumi šai cīņā - nu, kā kuru reizi.
Bet atzīt sevi par iekšēji atbaidošu cilvēku laikam negrasos vis!

....vienmer dzivoju ar domu ,nedari otram sliktu to ,ko pats negribetu sev.Un tad varesi mierigi gulet..

Dzīve ir nebeidzama vērtību pārvērtēšana! Patiesībā katru dienu ir jāskatās savā sirdī un jāpārbauda sevi jāizsūdz savi grēki Dievam un jāpieņem patiesība ka esam grēciniki! Ja sakām sev ka nēsam grēcinieki tad mānām tikai sevi. Ja atdzīstamies sev un Dievam, tad viņš savā mīlestībā un žēlsirdībā piedod mūsu pārkāpumus un vairs tos nepiemin.

Lidojiet pie manis uz Daugavu,visiem galvas izskalosu...

Noteicošas ir tās domas un jūtas, uz kurām balstoties izvēlamies savas rīcības.

..lūkojos sevī ar prieku...un vienmēr priecājos, kad atklāju sevī ko tādu...kas nav saskaņā ar manām vērtībām, jo tad varu to labot, pārveidot....!!

Kāpēc gan? Eņģelī neesam neviens,bet lai būtu tik ''netīri'' domaš un jūtās,tik traki nav. Domāju katrs spe'jam ielūkoties sevī un atrast arī ko labu.

man liekas Vacietis teica,izdzivos ,kas mainisies ,tie ir labi vaardi,domaju ,kad visi gribam but labaki neka esam ,grutak ir tiem, kaam viss apmierina,bet varbut vieglak ,gruti teikt

Piekritu.Baidamies-un varbut labak ta ari ir.

...visas domas par sevi ir ierakstītas stājā...tās mainās no kāda konkrēta momenta, situācijas

I bez lūkošanās zinu,ka varu būt krietni pariebīgs..bet tikai pret tiem,kas tīši cenšas vēlēt sliktu.

Es 99,9% neesmu ātkarīgs no savam domām un jūtām,es bijūšajs "likvidators"-protams,kas zina,kas tas nozīme

Kāpēc gan būtu jābaidās no sevis un savām domām un īpašībām? Arī tad, ja konstatējam, ka neesam gluzi balti, pūkaini un ar nimbu virs galvas- tā tacu nav traģēdija, gluži otrādi- tas ir interesanti un  ir kur pilnveidoties.