...ja nezinu cilveku ...nesteidzos ,veikt ar vinu ..kadu darijumu,un nav ilgi jagaida ,viss nostajas sava vieta..

pieskaitu sevi pie cilvēkiem

Atkarībā cik labi pazīst  to cilvēku,ko esi dzirdējis par viņu no citiem cilvēkiem .Ja viņš ir pilnīgi svešs,tad parasti ir kāda iekšēja sajūta,ka kaut kas ne tā,bet ne vienmēr.

Ar laiku -jā...
Auksta aprēķina cilvēki parasti māk labi maskēties!

Cilvēki , kuri nesaka patiesību , nekad neskatīsies sarunu partnerim tieši acīs , bet acu skats būs pavērsts pa labi un nedaudz arī uz augšu . (Protams , ne jau visu laiku viņš tā blenzīs ...)
Tādiem nedrīkst ticēt nekad un nekādos jautājumos .

Ja tas tiesam nav vienkarsi.Bet iespejams.

ka kuro riezi.

Ar laiku parādīsies patiešā daba.

Ar laiku viss nāk gaismā.

Ja runa iet par ikdienas "mārketinga speciālistiem", tad orientējos ļoti labi, neatkarīgi no tā, vai cilvēku pazīstu sen vai redzu pirmo reizi. (Kaut kad taču tai "rūgtajai" pieredzei beidzot vajadzētu noderēt, vai ne? )  

Auksti rafinēts cilvēks pieslīpē savas spējas un pilnveidojās, pa dzīvi, kā pa mīnētu lauku, ja paveiksies nesprāgs, bet ja nē.... ?

Vismaz censos to darit.

Nojaust jau var.