Gan uzticēties, gan pieķerties- tās ir labas  izjūtas, nevajag no tām speciāli vairīties.. Tikai ir jāatceras- tā ir katra paša izvēle- cik daudz, cik dziļi, cik ilgi... un  nevajag atbildību par savām izvēlēm uzkraut otram cilvēkam( t.i/.-- es taču tev uzticējos , bet tu man tā un sitā, un beigās vispār - nekā..)Negaidīt no otra cilvēka, ka tagad viņam ir svēts pienākums atbilst visam tam, ko viņā gribas saskatīt...kādu viņu gribētos redzēt..

:)). . . vajag ! Kaut vai tādēļ - lai būtu vecumdienās ko atcerēties :)

Neesmu tirlinš ,lai piedzīvotu otrus grabeļkus.

Katram sava recepte,izejot no personas masas

Vai tad nu visu laika tikai no kļūdām jāmācas

jādomā,kam uzticēties,kas nav uzticības vērts

nevar ticet nevienam ,pat savam dupsim ,var sanakt kad gribi nop...,bet sanak apd...

Tevi pameta? nepiezvanīja?neapsveica?

Cilvēks nav vientuļa sala .