Jo reti kad protam novērtēt to, kas mums ir

Viegli , kad blakus būtne, kura dara laimīgu !

tapec ,kad pasi nesaprotam laimes jegu,bet kad atnak nelaime ,tad tik saprotam ,kad esam bijusi laimigi,cilveka daba,neka personiga

nekad nav miera,vienmeer par maz...

Vaita mums ir sajēga kas ir patiesi laimīgs,mēra sajūtas izpaliek.

Tapēc ka esam iedomu pilni.

nav grūti, tik mazliet japacenšās un uz dzīvi jalūkojās pozitīvi!!

necel laktinu par augstu un būsi laimiga

.tāpēc... ka jaunības dedzībā ,mums ir citi laimes etaloni un saistām savu dzīvi ar cilvēku kuršs nav mums paredzēts un piemērots...rezultātā- dzīvojam svešu dzīvi.un savējo sabojājam...īsta mīlestība gaida

Tur, tie mūs vectēvi,pie vainas   Tie agrāk āāādus   jumtus   taisīja   ka i vēl tagad   nevar aizbraukt    

Balvas jānopelna.

Tādēļ , ka dažs labs nogruntējies mūžīgi būt nelaimīgs un par to vien domā un citiem stāsta .
Un arī jautā - kādēļ esot nelaimīgs  un kā gan  lai kļūstot laimīgs ?.....

Tādēļ, ka gribās čīkstēt par to, kas nav, bet nepriecāties par to, kas ir.

Grūtības slēpjas apstāklī,ka paši tā-pa dzīvi auļojot,
pat uz brīdi aizmirstam apstāties,padomāt un sevī noformulēt-"Kas tad īsti ir Laime?"
Kas man ir vajadzīgs,lai es būtu patiesi Laimīgs? "
Ja katrs spētu tā dziļāk ieskatīties sevī un apkārt,tad izrādītos,ka bez
daudz kā no tā (kā mums liekas...),kas( it kā !)ir vajadzīgs un nepieciešams,
lai mēs justos laimīgi-
mēs mierīgi varētu izdzīvot,bet tās lietas(protams,ne tikai fiziskās...),kuras
patiešām spēj darī mūs laimīgus ir tepat-blakus,tikai
savā ikdienas steigā mēs tās nepamānām,jo paskrienām garām!