Keywords: doma caur pārdomām un dzirdēto255
Ar laiku visas sāpes rimst - jā vienalga! .... bez izlikšanās, bet līdz ko manīs, ka cilvēks ir nelaimīgs, gluži vienalga jau nebūs, ne jau sevis dēļ, bet gan tā cilvēka dēļ.
Зла не помню.... Записываю!!!!
Nemāku izlikties.Sāpes nevaru aizmirst un netaisos arī .
....Par cilvēkiem tiem kas sirdī Labie ....
Ar nopietnam sapem to cilveks censas darit ,jo liekuliga lidzjutiba nevienam navajadziga
kam gan izlikties, ja tiešām sāp?Lai zibeņo dusmas...lai nolīst lietus šalts...lai nāk apgaismība...lai iemirdz gaišā mākoņmaliņa...bet vienaldzība pret apkārt notiekošo ir visbriesmīgākā
Kāpēc kas tāds jādara,priekš kam tāda izlikšinās
Vienkārši nav aizmirst, mēģinu...., bet neizliekos. Smaidīt jau var par kaut ko citu, sāpes *neaiztiekot*
Savu sāpi parasti paturu sevī, cenšos neizrādīt ja tas skar tikai mani--aizmirst--ar laiku jau pāriet un aizmirstas, laiks dziedē visu! Kautgan vecu brūci var viegli uzplēst no jauna
pasmaidit un izlikties ka vienalga speju,bet aizmirst nespeju,tam vajadzigs laiks.