sapņiem pakaļ skriet - nu nē, es tos izsapņoju (bet ar aizvērtām acīm!!) un tad nogaidu - a ja nu piepildas !!!    

Nu jau vairs ne.Galvu pietaupu.

parasti jau cilvēks sapņo par viņam reāliem sapņiem,tik jāiemācās drusku pagaitīt un viss piepildās,Galvenais ticēt un neatkāpties no saviem sapņiem!   

Dažas reizes paklūpot parasti jau ko nebūt iemācās, vismaz skatīties zem kājām...Nu, bet ja jau pirmajā reizē smags smadzeņu satricinājums - tad gan var būt paliekošas sekas visai dzīvei...
Kādu ekstremitāti salauzt būtu lai arī sāpīgi, toties  visai pamācoši, bet galvu gan vienmēr labi jāsargā!

Mierīgi un ar ,,pīpēšanu,, .

Patiesaa realitaate-sanis var paarveersties murgaa!

Tā ir bijis un punu arī pārpārēm,bet iet gadi un paliec gudrāks,tā it kā vajadzētu būt,bet nez vai ir.....?

Nekur neskrienu,man pietiek ar taustāmām lietām !

   Neskrienu gan, dzīvoju realitātē, bet aiz maldiem ik viens var saskarties ar patiesību, tāpēc jau nav jādzīvo sapņu ilūzijā.

Sapnī arī skrienu pakaļ  --- patiesību pieņemu nomodā...iznāk arī sasisties...

Jā, ja sapņos mēģinu atgriezties bērnībā un pamostoties domāju, ko darītu mans sencis manā vietā, dotajā situācijā, bet rezultāts, ka pašam jādomā un jārīkojas..!!!

Neskrienu gan.
Realitāte lido un sasit manu galvu.
Bet patiesība ir tur-ārā.(te nav)

skrienu bet esmu iemacijies laika apstaties lai nesasistu galvu