Manī ir daudz dāvanu,bet par svēto,kas slavē ciešanas un mokas,nav manā dabā.Mana darba laukā bijuši ļoti nikni apkārotāji,izsmējēji,zākātāji,bet manu ceļu lielā skaitā krustoja arī cienītāji,apbrīnotāji .Liela daļa no tiem bija garāmgājēji,parasti labvēlīgi lasītāji un klausītāji,kuri neievēroja ērkšķu žogu,kas mani šķīra no dzīves,asiņaini sadurstīdami katru manu kustību.Tie,kas to ieraudzīja,izbīlī novērsās,baididamies,ka viņus varētu saukt palīgā nojaukt ja ne visu žogu,tad vismaz izlauzt kādu izeju,radīt iespēju izkļūt brīvībā.Lūk tā -un kur nu rudenī,dzīvot ar pavasaru sirdī.Bet es nežēlojos,jo par upuri sevi neuzskatu.

Man visu laiku ir pavasaris...... sex.....jautrība .....@_@

Manī pārsvarā ir ziemas miers.Un man tas patīk

Nav būtiski gada laiki.

Jāprot dzīvot

   gadalaki nav šķērslis   

...manaa sirdii ir "muuziigs pavasaris"

Hmmm....sobriid man nesanaak..Un ir arii taa, ka pavasarii dazreiz nav pavasaris sirdii :) Manaa sirdii driizaak ir vaavere ritenii...

pavasaris domās:)

pirst pakaļā

Cik skaisti dzīvot ar zelta rudeni sirdī.

ja.

cilvēks vienmēr!!! kaut kam Atplaukst, Atveras...

Man tas nav vajadzigs.Jo milu visus gadalaikus vienadi.

Sirds pavasaris var atnākt jebkurā gadalaikā !

Ja sirdii nepiekakaa, tad visu gadu var dziivot skaniigi...