Keywords: doma caur pārdomām un dzirdēto255
viss sakrājas, sakrājas..tāpat kā lietus mākoņi, kļūst smags...un tad izraudu to!
...nee.nav bijis .kad es raudu. ..skaidri zinu kaapeec ....prieciigus Ziemassveetkus
Ir gadījies : kaut kas dvēselē ir krājies , krājies (sentimentāla rakstura ) , līdz nāk brīdis , kad tas pārrauj aiztures slūžas , un asaras plūst kā straumes. Tam jāļauj notikt , neko nejautājot un neanalizējot , jo notiek dvēseles pašattīrīšanās , pēc kuras pat elpot vieglāk.
vergi neraud....to var atlauties tikai brivs cilveks..
Bez iemesla neesmu raudajis.
par katru Asaru- savs stāsts-skaista novele.
Jā , droši vie tā gadījās kad biju zīdainis ...
tad tas būs no dusmām
Jā ..., esmu .Pat skaidrās debesīs var nez no kurienes lietus mākonīC - uzrasties...
Nesen bija,ka asaras tecēja no smiekliem,kad skatījos vienu blogu.Bija tik smieklīgi.
Tā arī gadās ,neliegšos
Parasti zinu gan, par ko asaras.
nē
vjspar jau ir tā,kad esi ļoti priecīgs ,tad arī nezin no kurienes parādās asaras.Un tākā viss ir okei,bet gadās ka arī asaras jānolei,nezinu kāpēc,bet tas laikam tā ir