Keywords: dzīves veids1
Nesen lasīju - emocionālās sāpes ilgst 12 minūtes (!!!), viss turpmākais jau ir pašiedvesma...Ja sakārtojam savu attieksmi (sevī) pret pagātni, un paši pārāk ilgi tur neaizkavējamies, ir iespēja arvērt nākošās durvis - uz nākotni.
Tur jaut tā lieta,ka pagātni var piemirst,bet ne izmest no savas dzīives.Viens variants-dzīivot tagadnē tā,lai nebūtu kauns atcerēties pagātni,sevišķi savas valst vēsturi un tās likteni.Ne to izdomāto vēsturi,bet patieso,kāda tā bijusi tajos gados un tie,kuri to pārdzīvojuši ir liecinieki tam,kas bijis kas un kā viss notikās.
Vēstures kļūdas neko dižu neiemāca. Laikam vislabāk iet pa ceļu, nevis no viena grāvja otrā(atmiņās vai fantāzijās par to, ka varētu būt)
Gan labais,gan sliktais,kas noticis ar pašu,ir neatņemama dzīves vērtība,jo vairāk tādu vērtību,jo cerīgāk šodienu un rītdienu nodzīvot ar sāta sajūtu....lai atgādina,no tā nemirst...ļauni ir tad,ja ieklausoties ir dzirdams tikai Klusums,tas nogurdina,sasien un lēnām nogalina...
Naktī, kad nenāk miegs, nesāc rakņāties sevī, jo visas Tavas neveiksmītes, pārestības un niķīši, -tālu nav DZĪVE. Guli mierīgi. Tu esi jauna ,smuka un pārāk maz dzīvojusi, lai kaut ko kardināli mainītu. Taupi nervus, audzini raksturu un mācies no padzīvojušiem-- vēlāk noderēs.
Jaunu jau neuzsāksi- turpināsi iesākto. Un kā turpināsi- atkarīgs no pašas. Vecā dzīve- tā ir pieredze, bez kuras nebūsi tāda, kāda esi- šobrīd. Un uztver to kā- bonusu, dzīves dotu. Un vēl- atgādina , maisās pa kājām,..u.t.t.- tikai tas, kam pati ļauj to darīt. Nepatīk tādas situācijas, atgādinājumi par iepriekšejo- tad strikti izdari tā, ;lai tam , kas bijis nav nekādu iespeju traucēt tagadni-- kaut vai- pilnīga ignorance no pašas puses - arī ta var līdzēt.
Iemīlies foršā cilvēka un viss sliktais aizmirsīsies.
Jabut gribas spekam,lidzigi - atmetu smekesanu,nekas nav jaaizmirst!
iemilies kada!
Lai atgādina---grābeklim jāstāv kambarī....
Jā, to ir grūti izdarīt - arī es tam netieku pāri ; pagātne ir pārāk dzīva.
Patiesībā - es pat necenšos neko darīt , jo ir labi tā , kā ir.
tas nozīmē...ka Vecā dzīve vēl nav pilnīgi Izdzīvota...viņai jāatmirst pašai no sevis...nemanot. Tā nav durvju aizciršana...ja arī ir, tad brīdis, ko neizdzīvoji...emocionāli paliek -tas pieškir laiku...lai Tevī to pavadītu.
tas ir līdzīgi kā-nelaikā/pāragri Aizgājušais...dzīvo dvēseles dimensijā tik ilgi, līdz viņa dabiskais Laiks būtu pienācis.
Nesteidzini...viss notiek tad, kad tam jānotiek.
No sevis ............neaizbēgsi !
Pārstāj rakņāties pagātnē, izdari secinājumus no tā visa kas tev liek atcerēties un pieņem lēmumu. Nav nekādas jaunas dzīves, tu turpini dzīvot esošo. Atliek tikai mēģināt ievirzīt sev piemērotā virzienā.
Šajā dzīvē nekādīgi , bet nākošajā tas notiks automātiski
tad vēl jaunai nav pienācis laiks
vienkarshi saac , vecaa ar laiku aizmirsiisies
Nav viegli, bet, ja pašai ir gribasspēks nodalīt bijušo no esošā, tad izdosies. Galvenais pašai noticēt, ka to vēlas.
aizej pie friziera......un labdien jaunā dzīve