Par cita atbildību tev nav jauztraucās---jo tev bērnu nav....

Tas kā paveicas, Elit! Nav viss tik vienkārši..
Mani abi bērni, gan jāsaka, nekur nav aizbraukuši un nedomā to darīt, jo pagaidām jūtas tepat labi..ir darbs abiem...Nezinu, kā būtu ja nebūtu..kaut ko jau izdomātu.... Taču nenosodu tos, kuri aizbrauca..ne jau no labās dzīves aizbrauca..Viena daļa aizbrauca..protams iepazīt pasauli..bet viena daļa, lai izdzīvot.. Par vecākiem, kuriem janodrošina nākotni..ne visiem ir tādas iespējas..un vai ir pilnībā jānodrošina?? Uzskatu, ka nē.. Bet tas ir mans subjektīvs viedoklis. Diskutējams jautājums, protams. Bērniem ir jāpalīdz- nenoliedzami, bet vai pilnībā jānodrošina?

Vispār Es (Vecā Menca) esmu devusies ārpus Latvijas, Dzimtās Tēvijas, lai Mans Bērns varētu dzīvot un studēt Latvijā.
Ja Es paliktu , nevarētu atļauties TĀDU izšķērdību, lai mans bērns studēt, iegūtu labu izglītību un kļūtu par PILNVĒRTĪGU Latvijas pilsoni...

Tas tā, pārdomām...

   Vieglākā ceļa gājēji ...

Varbūt esmu skopa, varbūt- ne pārak labi situēta- tomēr - par saviem zimburiem, kuri nu ir ārpus Latvijas- man ir mierīga sirds.. Jomu, kuru puikas izvēlējās- darbs ar bērniem, sporta treneri - šeit arī var apgūt un strādat, tomēr kluba sistēma- kurā viņi iesaistijās- piedāvāja- izglītības/ prakses programmu Somijā- pie sadraudzibas kluba... ar visu to, ko var dot starptautiskā prakse, sertifikācija, prasmes un zināšanas. Ja viss būs kā to vēlās abas iesaistītās puses- visticamāk- pēc mācībām sekos līgums..

Kāpēc gan domā,ka šie ganās,bērni nav ne aitas,ne zirgi. Jaunībai visi ceļi vaļā un pieredze ārzemēs tikai nāks tiem par labu,būs plašāks redzesloks un arī domāšanas veids

Zivis meklē kur dziļāks,cilvēks kur labāk!!!  

Manam senioram vēl pāragri par to domāt ,  tad jau manīs .Ja arī brauks , tad mācīties vai strādāt , nevis ganīties.

bet aizbrauc arī mācīties-ja pēc tam piedāvā darbu ,kur atalgojumsjau sākumā reizes 10 pārsniedz mūsu valstī iespejamo-tad jāpriecājas -mūsējos novērtē,un varbūt kādreiz varēs atgriezties