Katram cilvēkam nepieciešams maigums, glāsti, pieskārieni, vienkārši mīļums.
Vai steigā mēs tos sniedzam un saņemam pietiekami? Reiz kaut kur lasīju, ka dienā vajadzīgi, ja nemaldos, 36 apskāvieni. Nu tas tā, tikai cipars. Bet kā notiek dzīvē?
Ko jūs domājat par šo?
savsem kuku
vai tad tas bija tik skaļi jāsaka?
ivo
olas vistām nerodas no maigošanās
Keywords: Dzīve38617, attiecības38711, saskarsme17
...eh, būtu jau labi, ka vismaz to ciparu ar smaidiem krāsotu, kur nu uz apskāvieniem cerēt :)
Jā, ar cipariem nekā. Vai nu apskaujam un apskauj, vai nē. Ir reizes, kad bieži, ir reizes, kad reti vai nemaz.
Zini, un ir vēl tās reizes, kad grib apskaut par visām varītēm- bet priekšā ezis (ko citi sauc mīļi- par fūriju ) un tas ezis vēl šņāc- nenāc man klāt!
Nezinu, ar ko tas izskaidrojums- ar slāpēm pēc pozitīvisma, pēc tā, lai esi kādam vajadzīgs, vai arī ar cilvēka gara izaugšanu- bet gribas to siltumu dāvāt arvien vairāk- kam smaidu, kam glāstu vai apskāvienu, kam vienkārši jāpasaka- tu esi man vajadzīgs.
Un vispār- nevajag pazaudēt mūžīgo bērnu sevī. Būs apskāvienu un smaidu gana.
Protams tik vajadzīgas lietas, nemaz nevajag steigu arī tad ja laika pietiek to mīļumu viens otram nesniedzam.Iemeslu daudz un dažādi.Tur jau arī mūsos tas īgnums, neapmierinātība ar dzīvi, ka pietrūkst tā mīļuma, glāstu vai vienkārša apskāviena.
Ar acīm mēs glāstam vēl biežāk ,kā 36 reizes dienā.Ja vēl varētu to darīt neatskatoties,vakarā spranda stīva.
Jūs rakstāt par apskāvieniem, tas jau ir ideālisms, bet cik daudz mūsdienās ir sieviešu, kuras grib vienkārši, lai viņās tuvākais cilvēks nepiedzertos līdz cūkas kviecienam, lai nepiekautu un neizlamātu viņu. Vai tad mūsu varasvīri bieži apskauj savas sievas? Laikam jau nepaspēj to izdarīt, ka viņam pie sāniem jau ir cita LIKUMĪGĀ sieviete un vēl baznīcā apgredzenotā. Tie skāvieni nāk no īsti mīlošiem cilvēkiem, bet ne no biznesa apsvērumu dēļ slēgtām laulībām.
Jo vairāk,jo labāk.
Ilona, nekas cits neatliek, kā pilnībā tev piekrist taisnība vien ir. Ja vienos skāvienos dzīvot, nekam neatliks laika, ar skatienu ar var daudz ko izdarīt, vismaz rokas nav aizņemtas
Mēs ar Tevi taču neesam apskāvušies nevienu pašu reizi , ko nu tur par biežumu vēl prātot .
Pačunčāties , paspspaidīties un vienkārši apskāvienos pabūt divatā tas taču ir tik jauki . Ja Tu mīli savu otro pusīti tas nāk pats no sevis neapzināti - kaut kur no tālās zemapziņas , bet tomēr mīļi un no sirds
Ne vienmēr sanāk.
Paldies tiem,kas mani mīl–Jūs darat mani labāku. Tiem,kas mani ienīst–Jūs darat mani stiprāku. Un tiem, kuriem ir vienalga–Jūs esat fonam!
Man kaut kāda iekšēja barjera traucē pieiet un vienkārši apskaut vai iedod buču
Ja vēlamies mīļumu,apskāvienu-tad tā ari ir otram jāpasaka!!!
Bērni biežāk izrāda pieķersanos,milumu-jo vini vēl neslēpj savas jūtas.........
mani samīļo divas mazas rociņas-mana meitiņa...........
Vai mēs vispār ikdienā saviem mīļajiem bieži izrādām cik daudz mums viņi nozīmē?Tā pat ir ar glāstiem.Glāsts jau ir tikai mīlestības izrādīšana.Godīgi sakot man liekas mēs lielāko tiesu skrienot savos ikdienas darbos esam piemirsuši kas vieno divus cilvēkus.Mums visiem pamatīgi jāsaņemas un domāju ka neskatoties uz patreizējo drūmumu ,ienesīsim katrs savā mīlestības pasaulē krāsas.Jo pelēks ir jau apkārt tāpat.
Es sevi sievietei lautos apskauties kaut visu dienu bet dzive viss ir savadak
Nav jau kas samīļo
Katru vakaru samīļojamies.
...vai mēdzam otram pateikt, ka mums pietrūkst šis maigums un glāsti?....var taču gadīties, ka ikdienas steigā tas otrs aizmirst par to....reizēm pietiek tikai ar mīļu skatienu...!