Keywords: brīvība23
Tiesīgs neesmu, taču labprāt ierobežotu:
1) To beibi, kas katru sestdienu aiz sienas klausās "Boney M", "Eruption" un līdzīgu mūzikas repertuāru.
2) Netīkamu komentāru rakstītājus.
3) To drostaliņu, kas man nofenderēja fotoaparātu, labprāt turētu pagrabā un liktu no galvas mācīties "Labas uzvedības grāmatu".
4) Labprāt ierobežotu tos, kas pamet mājdzīvniekus.
5) Neesmu vel izdomājis kādā veidā viņus tā riebīgāk represēt, bet mīļuprāt "piežmiegtu" mikroautobusu vadītājus ceļā uz vasarnīcu. Neciešami tipi!
Un tā tālāk. Ko no tā secināt? To, ka ja man būtu vara, būtu jādomā kā ierobežot mani.
Lai tak katrs vārās savā sulā kā grib,lai tik nemāca citus dzīvot.
huligānisku visatļautību, kura nodara Ciešanas kādai citai personai... ir tiesības Neciest!
ierobežot varam tikai sevi
drusku jau var mēģināt uzbrēkt, ja kas nepatīk, bet vai klausīs.....
Vo šito uzprasi cienīgtēvam vai mācītājam vai popam un neaizmirsti piebilst-nemuldi man par evanģēlinu un paskaties ko viņš tev teiks...
līdz bērna pilngadībai,....ir mūsu pienākums,ne tikai tiesības, ierobežot tā brīvību....bet ,sasniedzot pilngadību,tālāk lai pats sevi ierobežo,ja negrib saistīties ar varas iestādēm
Demokrātija pastāv uz Likumiem,kas nav aizliegts,to var dasrīt,kad aizskārsi cita godu,tad Tevi iesūdzēs tiesā un piepridīs bargu naudu,cik pieprasīs...
Viss ir atļauts,Nelietojot ....varu un viltu...........