Keywords: cilveki682
Laime slepjas mus pasos, ka mes reagejam uz notikumiem, apkartejo vidi un kada ir musu domasana. Protams, mums ir vajadzigi cilveki apkart, laimigi vai nelaimigi, lai mes sanemtu emocijas gan pozitivas, gan negativas. Sen esmu sapratusi, ja pasi sevi izprotam un milam, tad tas jau ir sakums uz laimi...jeb dzivosanu lidzsvara.
Nelaimīgi iemīlējies ir nereti depresīvs cilvēks,ar depresiju grūti sadzīvot
Un nelaimīgs cilvēks,,kā pats nelaimīgs būdams var otru laimīgu darīt?
nav nelaimīgu cilvēku-pirms tu kādiem iestāstīji dažādus apstākļus laimes priekšnoteikumam-viņi jutās laimīgi!-viņi sajutās nelaimīgi ar visu lieko...ko uzkrāvi kā standartu-laimei....
ar to nedomāju skumjus sēru brīžus...bet arī tie ir lieliski, ka esi spējīgs just! ka tev ir bijis tomēr kaut kas dārgs...ko esi zaudējis...un sadzīvot ar to liekas smagi...
kā Derībā-esi pielaulāts gan priekiem gan bēdām- pasaulē!
Nu........nē
nelaimīgu tūristu noķēra nelaimīgi iemīlējies cilvēkēdājs un aiznesa vakariņās kā ciema kukuli mīļotās draudzenes ģimenei... visi paēda un aizgāja gulēt laimīgi...
Gavēnis beidzās...
- Tu skumsti ?
- Kāpēc skumsti Tu pa bēdīgo , nevis pa laimīgo ?
- Kāpēc vispār - cilvēki skumst ?
- Tāpēc , ka dvēseli smagums spiež ->> smags , smags ! tāds ...?
- Tas ir pāridarījuma smagums - dara bēdīgu kas ?
- Kas smagi var nodarīt pāri ? Tikai tas , kurš ļoti dārgs un tuvs ..., kopā ar kuru - cilvēks laimīgs ir ?
- Tu skumsti tāpēc - laimīgs ka biji ...?
- Neskumsti pa bēdīgo ..., pa laimīgo - skumsti ...
Viegla sievietes dvēsele ...
Vienmēr tiecas ko pārmest...
Tad nav vīrietis dzīvē..
Tad ir vīrietis—bet dzīves nav....