Keywords: emocijas144
Var un tas aī ir jāmāk, jo ne visi ir pelnījuši redzēt mūsu emocijas, tas pat ir nedaudz privāti...Tādēļ jau darbā cenšamies domāt ar vēsu prātu saspringtās sitācijās, jo ja ļausim emocijām vaļu, tad var gadīties iet kādā stūrītī paraudāt, vai tieši pretēji pasmieties par kādu:D
Nu:-)švakucki būs!
Protams- var noslāpēt.
Tikai,vai tas ir vajadzīgs?
Emocijas,it sevišķi"tumšās"-naids,aizvainojums,dusmas-krāsies
kamēr vienā brīdī tām būs jāizlaužas uz āru!
Tad cietīs ne tikai pats,bet arī apkārtējie,it sevišķi tuvie un mīļie cilvēki.
Labāk no šīm emocijām atbrīvoties vai nu transformējot tās vai
izslēdzot to rašanās iespējamību!
Diezgan neticami skan,bet no dusmām,naida aizvainojuma
(visas šīs emocijas gandrīz vienmēr rodas cilvēkiem savstarpējā saskarsmē,izņēmums ir,ja dusmojamies paši uz sevi vai kaimiņu suni! )
ir iespējams atbrīvoties,(vai pareizāk būtu teikt,transformēt tās)pavisam vienkāršā veidā-ar IzPratni!(IzPrāta)
Saprotot otra cilvēka,vai savus rīcības iemeslus-,(vai suņa uz kuru dusmojamies,ja tas uz mums rej )šīs "melnās"emocijas dod vietu
daudz "gaišākām",teiksim līdzjūtībai!
Kāda līdzība-
Labs karalis ir nevis tas,kurš savus pavalstniekus apspiež,bet gan tas,kurš
tos gudri un prasmīgi vada!
ja kāds sataisījies savus zibeņus novadīt caur tevi-sper ozolā-āderu krustpunktā-tev ir sazemējums!-tu esi vienkārši kāda psihoterapeits! beigās pajautā-nu...vai palika labāk?
Ja vajag da jebkursh apkaarteejais nekad nesapratiis kas man iekshaa daraas,ja gribi var savas emocijas nolikt malaa,un biezhi tas arii jaadara,jo nedo Dievs kaads sagribees sabeigt man gariigo-moraali nogalinaashu,uz muljkju maaju aizsuutiishu.....un bez zheelastiibas.
Visas manas emocijas pieder man, visām pietiek vietas... Vai "slīcinu" citus cilvēkus savās emocijās? (jautājums sev). Atbilde - nē! Ar savām emocijām citus neapgrūtinu., ja pēc tā nav tieša pieprasījuma, bet tas nenozīmē, ka manī kaut kas noslāpst...
Viegla sievietes dvēsele ...
Vienmēr tiecas ko pārmest...