Viss sākās ar to, ka manējam šausmīgi patīk fotogrāfēt (ne jau profesionāli), tad video reģistrators automašīnā mani jau sāka iedzīt panikā , jo vienmēr, atbraucot mājās bija jānoskatās veiktais ceļš...
Tagad mājā vēl ir ieviestas videonovērošanas kameras- divas- viena uz pagalmu, otra - uz iebraucamo ceļu. Tiek plānotas vēl divas - uz dīķi, uz vienīgo vietu, kur varu pabūt vienatnē un, rupji sakot- paurbināt degunu nevienam neredzot, otra uz mežu (lab' tur es nelienu).
Jūtos kā tādā realitātes šovā, kurā nepavisam negribas piedalīties- liekas, ka "sarkanā actiņa" mani visur vajā...