Grûti nodefinét laimigu un nelaimigu cilvéku. Redzéju vienu pàraidi par Alasku. Sieviete,dzivo viena pati mûzameza vidû,kaiminos vinai tikai alni un làci.Pagaidu màjinà,pati cért malku,saimnieko.Un sakàs,ka nekur nebûtu tik laimiga,kà tur. Jàpiebilst,ka nav tipiska sieviete,jo stràdà netàlajà aerodromà par pilotu,izvadà celotàjus un pelna naudu,lai uzbûvétu sev skaistu màju.Nopirkusi jau zemi,kalna galà-plato,visa plashà apkàrtne zemàk.Piesien délus savai mazajai lidmashinai zem védera un ved uz savu kalnu,brinishkiga uznémiiba ! Cits teiktu - nelaimiga,dzivo viena, biezokna vidû,bez gimenes,bez értibàm.

Divi jautājumi...
Ja cilvēks apjēdz,ka viņš ir nelaimīgs,ir tikai divi varianti-
Pirmais-man ir labi būt nelaimīgam!
Otrais-es vēlos kļūt laimīgs....
Izvēle....

vispirms ir jāgrib būt laimīgam un jāzin ko ar to saprot

Ja viņam patīk būt nelaimīgam - tad nē  

es domaju ka krasu terapija palidzetu...tikai nezinu ka vina darbojas

nelaime nenāk brēkdama no tās nevar izbēgt-ja reiz atnākusi-kā īslaicīgas grūtības...un galu tām nevar paredzēt...tikpat nemanāmi-aiziet.
dažreiz saka-nejūtos šodien savā ādā...itkā kāda pelēka migla tītos iekšā...cilvēks kaut ko ir padarījis...un tas ir čika laiks-jaunam startam...jau kājas mīņājas.

  Egoists ir nelaimīgs,jo negrib ieklausīties citu viedoklī.
   A mēs dzīvojam.

Var! Iemāci saskatīt skaisto!

Ir dažādi varianti ...

Ja cilvēkam patīk būt nelaimīgam un čīkstēt par dzīves netaisnību, tad nē - nevar. Īstenībā jau, ja pats negrib būt laimīgs, tad otrs var kaut baletu dejot, citu laimīgu nepadarot. Viss ir pašu galvā- gribi būt laimīgs- būsi.

Bez viņa piekrišanas nekas nesanāks .