Nu, visur māca, ka  viss sākas ar EGO. Mīli savu tuvāko KĀ sevi pašu...
Tātad -  sākas viss ar PATmīlību. Tad viņu bišku apcērpam un piemērojamies kopējam dzīvžogam.
Nu, ja gadās izaugt lielākam vai palikt mazākam - labi nebūs. Vai nu plēsīs aiz ausīm, vai liks padnožkas.
Sevi mīlēt vajag, bet citiem to demonstrēt - slikts tonis. Tā ka - kā nu protam, un vai nu izrādīsimies altruistiski un smuki, vai -  nesmuki patmīlīgi.

Mils paldies Musu meitenem par uzradito sekotaju Jo ari vietinas vinam ir daudz pareizakas

Nu , viņa ir labaka nekā patnemīlība  

Jā

ja jums nav mīlēt sevi, neviens cits tevi mīlu

Ka'ds putns reiz lidoja uz dienvidiem,un iekļuva ledainā vējā un nokrita. Tas sasala,-bet pienāca govs,-un uzdirsa.Siltie sūdi atkausēja putnu,un tasw no priekiem saāka čivināt.
Pienāca kaķis,-un prasīja vaig nevajag palīdzēt.Saprata ,ka tas ir rijamais,-un aprija to čiepstoņu.    Tam ir morāle-ne visi kas taisa uz galvas,-ir tavi ienaidnieki,-ne visi kas nāk un piedāvā palīdzību,-ir Tavi draugi..Un ja esi siltā un ērtā vietiņā,-tad -nečiepsti.Kaut sūdu kaudzē' '

patmīlība ir traucējoša apkārtējiem, bet ja pieņem filozōfiju "ka tik pašam labi", tad dikti laba īpašība pašam priekš sevis.....

Nu nezinu, nezinu... Pamēģini naktī miegainam blakusgulētājam atņemt segu...