Vista ir īsts nelaimes putns - vienmēr nonāk vai nu uz pannas ,vai katlā iekšā  

...domāju,ka esmu.

Nē. Bet dažreiz kāds putns mani ir visai augstu virs zemes kalniem pacēlis. Varbūt tas bija Laimes putns - kas to vairs zina.
Bet man ir bijuši visai daudzi papagaiļi, kaņepīši, kanārijputniņi.  
Dažreiz pilnīgi pietiek ar to, ka kāds piezemēti prozaiski  gatavo brokastis, nomaina ūdeni čivinātājiem virtuvē būrīti,  samāca parastam mīļam papagailim jancīgus vārdus,...un tie ikdienišķie putni lidinās tev ap galvu, piņķerējas pa matiem, iztaisno uzacis,  nevis kaut kur - Zelta ābelē ko nebūt sargā.

Es putnus neķeru,,,kad tuvojos,tie tāpat mūžīgi aizlido
A man nav spārni,..

Kam gan man noķerts putns un ,kam man zelta spalva no LaimasLaimes putna astes...lai lido mani krāsainie putni ikrītu brīvē un vakaros pie manis atlido atpakaļ

nu skaidrs....ābolu -sīkknābātājs zigurdiņš ir noķerts bet āboli-būs jāpienes!-tev jārūpējas par vistām...kuras vairs nelidos.

esmu! /un diez kādēļ man tāds gods?/ pat divas reizes mūžā!   ... pirmo reiz, kad okupēju draugu dārzu un vasaras vakarā piesēdu pie ugunskura un sapratu, ka nav jaukākas vietas......otro reizi, kad iemājoju pats savā mājā!.....

Aste palika roká,pats riebeklis aizlaidás.

Tas Laimes putns citreiz pats atlido.. un aizlido..atlido-aizlido-atlido-aizlido

Nē,putnus neturu.