Ir kādrez aizdomas un kādrez arī tās apstiprinās. Intuīcija reti māna

Nē, jo mazāka pieredze, jo mazāk iemeslu aizdomām.  
Līdz skolas laikam esam gluži vientiesīgi, droši pieprasām sev vietu vecāku gultā naktīs, kad kāds pasaku bubulis rādās tupam aiz skapja.
Mazliet paskolojušies kļūstam taktiskāki, pirms iebrukšanas vecāku guļamistabā bišku skaļāk patipinām kājelēm - lai gan neko tā pa īstam nezinām.
Bet tad, kad visu zinām,  tad gan savai guļamistabai iekšpus durvīm pierīkojam aizbīdni.
Ak, jā, un tā  dažreiz gribētos bērnu istabas durvīm to aizbīdni - no ārpuses...
Re, ko nozīmē - zināšanas... Mājās slēdzamu durvju kļūst arvien vairāk.

Nebūs taisnība-jo mazāk zinam,jo labāk guļam. (pie nosacījuma,ja paši nesākam pastiprināti fantazēt)

...., bet palielināta fantāzija.

..jo mazāk mēs uzticamies,jo lielākas aizdomas

To ko nezinam - to minam  

...jo piesardzīgāki mēs esam. Piesardzība nav aizdomas.

Neizdomaa daudz--sadomaasi pat to kas nav...

cilvēks mācās...  visu mūžu bērnība ilgst-un tikpat GUDRS arī-aiziet....v čom delo...kakoi sekret...ka biju pasaulē... domāt sācis nogalē!