Es jutu, ka vēderā kaut kas sagriežas, vienīgā doma bija- skrien!!! Bet tas bija pēc apēsta veca rosola...

Psihologiskas sagatavosanas viens no modeliem...bus labi

cilvēkus vērtēju pēc viņu rīcības, pēc rakstura iezīmēm...bet tā-kādu un neparko -nekad!...tas ir tikai bildīte...Rīga pilna ēnām garām slīdošām...jā...viens piedāvāja smaržas, esot zadzis...bet man nevajadzēja viņa Dārgumus...neviens degū nedalās savā kumosā!
viņam ar mani nepaveicās...kāpēc man par zagli jāapžēlojas?!

Nīdu pretī,ja nav citas iespejas un pats viena vainīgs,,nevajadzeja uzprasities,   

dažkārt sirdij nevar pavēlēt, bet ar laiku viss nāk gaismā arī tai muļķei.....

...nav gadījies...varbūt neesmu manījusi..bet,ja tā gadītos....mīlētu no attāluma

pilnīgi vienalga jau nekad nav.Jūti,ka tam otram neesi īsti tas,kas gribētu būt,bet ne jau pilnīga vienaldzība.

jā, un nav svarīgi kā jutos   . svarīgi ir kā jūtos tagad  
un tagad ir labi
P.s. jo zinu kas ir mīlēt  
P.s. ķingulim kā tai vecajai ķēvei vajadzētu iztikt tikai ar ūdeni