Gan jā,gan nē.
Patika  kuku un Laimas atbildes.
Īsta vientulība sākas,ja rodas pārrāvums komunikācijā ar citiem cilvēkiem.
Tā ir diezgan reta parādīb un parasti tas ir neapzināti un
tikai retu reizi(mūki-vientuļnieki,jogi-piemēram...)
vientulība var būt kā viens no sevis iepazīšanas "instrumentiem",ar mērķi
atklāt sevī "nezināmos apgabalus" un pilnveidotu sevi.
Iemesli šādai rīcībai,kā kuku minēja- ir visdažādākie.
Daudz biežāk,tiešām Nikita   tas ir tikai īslaicīgs emocionāls stāvoklis,
kad cilvēkam liekas,ka viņš(viņa domas un/vai darbi) atšķiras no vairākuma citiem cilvēkiem un tāpēc viņš neiekļaujas sabiedrībā.

Vientuļš tikai tad , ja viss izvērsies ne tā kā pašam iecerēts ..nesaprasts, neiepazīts, neuzrunāts un ar sirds mīļumu nesasildīts..

Vientulība – mūžsenais dzīves refrēns. Tā nav ne ļaunāka, ne labāka par ko citu. Pārāk daudz par to tiek runāts. Cilvēks ir vientuļš vienmēr un nekad.

                                                                             / Ēriks Marija Remarks /

Cilvēks ir vientuļš vienmēr un nekad .    

viņam vienkārši pietiek savu Prieku!...un savu Bēdu!...bēdas piekabināju-līdzsvaram-nav tikai patosi un līksme...bet arī-ablomi un šaizes-kuras risina-pats!...tas nebūt nav vientuļnieks-bet stiprs izdzīvotājs!

nevajag vienatni ar vientulību jaukt