cilvēks piedzimst, lai būtu laimīgs, ideālajā variantā viņš spētu būt visus mīlošs un arī vēlētos, lai visi viņu mīl..., bet tā jau nenotiek reālajā pasaulē. Ir cilvēki altruisti, kuri ziedojas citu labā (tā viņi jūtas laimīgi). Ir cilvēki, kuri apjautuši, ka labestība pret citiem nav nemaz tik slikta padarīšana, tas mazina nemieru, neapmierinātību dusmas pašā, tā nu tas ir. Bet ir tādi, kuri iztop sev vien zināmu iemeslu pēc, dažam tas ir mērķis būt visiem neatvairāmam, dažam karjeras pēc... Tāda mērķtiecīga pielīšana nav augstu vērtējama.