Keywords: mīlestība34034, Dzīve38617, attiecības38711
Jā, tāpat kā diena ne tik ar mani sabiedriska un arī Tu vari kļūt par manu sabiedroto manā frontes līnijā, ja vēlies un vari atbraukt šurp.
Viegli un satraukti sirds mana sitas -
Klusi, klusiņām došos es ceļā ,
Uz vietu, ko tikai savējie zina ,
Pārējiem atliks sekot vai minēt .
Ziniet, tik reti sanāk būt vienam -
Tā mēs tās dienas skrienam un skrienam ...
Drīz taujāšu spogulim -
Kas tā par seju ?
Tāpēc es ceļos un eju ...
Nāc, māsa ,nāc -
Soļo man blakus ...
Jau rīt -
Rīt mūs nošaus kā suņus trakus ...
Māsiņ , nebaidies, nāc -
Vēl dejot ar mani sāc ...
Nē , es zagt neeju ...
O, jā, esmu "pūce",- kad saprātīgie "cīruļi" jau uzbužina ķiseņus, es pamostos pa īstam un nevaru saprast, ko visi tādi panīkuši... Mana sabiedrotā ir nakts - tas kas dienā novērš uzmanību, naktī redzams kā dienā. Bet gaisma gan vajadzīga - kā gaiss. Lieliska redze un labs apgaismojums ir puse no dzīves vajadzībām.
Savukārt no rītiem... citi par mani brīnās.
naktīs es čuču..tikai sapņi vajā..no manis-neatkarīgie!..šonakt tie vēstīja...ka guļu uz labā sāna..tik taisna...kā zivs!
jā,jo naktī es īstenoju savas vēlmes
ne sevišķi
Darba laiks beidzas...atraitnis.